Mudina atturēties no bīstamām izklaidēm internetā popularitātes dēļ

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Izdzīvot internetā - šī metafora ik dienu kļūst arvien burtiskāka. Virtuālajā vidē bez apdoma publicēts teikums, foto vai video, iesaistīšanās absurdos izaicinājumos ar vēlmi izpatikt vienaudžiem, nereti noved pie bēdīgām sekām reālajā dzīvē.

Dzenoties pēc popularitātes un atzinības internetā, bērni riskē ne tikai ar savu reputāciju, bet pat dzīvību. Drošība un riski internetā bija viens no šā gada Valsts bērnu tiesību aizsardzības organizācijas rīkotās skolēnu un pedagogu konferences galvenajiem tematiem.

„Paceliet rokas visi, kas kaut reizi mūžā ir taisījuši „selfiju”!” - jauno mediju eksperta Artūra Medņa aicinājumam atsaucas teju visa 500 skolēnu pilnā zāle. Konferencē par drošību internetā un draudzīgu skolas vidi piektdien Rīgā sabraukuši pusaudži no dažādām Latvijas skolām.

Medņa pieminētās pašbildes jeb „selfiji” ir viens no tipiskākajiem piemēriem, kā tuvredzīgas alkas pēc popularitātes un atzinības internetā mēdz beigties pat letāli. Uzjautrināšanos zālē nomaina klusums, kad Mednis rāda foto, kur jaunieši sacenšas ar pašbildēm pie stūres, augstceltņu smailēs pēc principa „jo ekstrēmāk, jo labāk”. „Ja paskatāmies, kur tas var novest… Re, kur Spānijā viens „džeks” uzkāpa uz elektrovilciena jumta, lai uztaisītu „selfiju”, un nomira, jo sapinās vados un tika nosists ar elektrību. Piemērs nav tālu jāmeklē - burtiski nesen tas pats notika arī Tukumā,” eksperts atgādina par gadījumu, kad kāds vīrietis gāja bojā, vizinoties uz elektrovilciena jumta un filmējot to mobilajā telefonā.

Līdzās apsēstībai ar pašbildēm arvien biežāk ārzemēs letāli beidzas tā saucamās „bīstamās spēles”, kas līdz ar interneta ienākšanu izplatās zibens ātrumā. Jaunieši viens otru izaicina darīt absurdas un reizēm prātam neaptveramas lietas - filmēt sevi, dzerot lielu daudzumu alkohola, piestūķējot muti ar zefīriem vai apzināti zaudējot samaņu, un publicēt to internetā. Mednis rāda vien dažus no upuriem, kas tā mēģinājuši sevi apliecināt. „Šim bija 20 gadu, nemaz nebija nekāds tīneidžers, bet nomira. Šim vispār bija 29 gadi, arī viņš nomira, piedaloties šajā spēlē - viņu kāds izaicināja un viņš negribēja palikt atbildi parādā. Šim bija 19… Un es varētu tā turpināt. Šī ir bīstama spēlīte,” brīdina Mednis.

Eksperts ar nožēlu secina, ka bīstamās spēlītes tikušas arī līdz Latvijai, un brīdina - ja nedomāsim ar galvu, drīz varam dzirdēt par līdzīgiem nāves gadījumiem arī Latvijā.

Konferencē sastaptie jaunieši Latvijas Radio gan noliedz, ka šādas spēlītes būtu iecienītas viņu skolā vai draugu vidū, tomēr reizēm citu iespaidā muļķības internetā sanācis darīt. „Paši esam mēģinājuši kaut ko tādu, tikai ne dzīvību apdraudošu… Tā joka pēc, lai citiem ir interesanti,” saka Niks no Vārkavas. „Kādreiz ir mēģināts, jā… Nezinu, varbūt draugu iespaidā,” atzīst Diāna no Liepājas.

Prezentācija par riskiem internetā likusi aizdomāties, ko labāk nedarīt sociālajos tīklos, lai nesabojātu reputāciju.

„Es uzreiz sevi „iegūglēju” un pārbaudīju, kā izskatos internetā. Par laimi, nav tik traki,” secina Linda no Jelgavas. „Es pārdomāju, kādas bildes esmu likusi „Instagram”, vienu pat izdzēsu,” piebilst viņas draudzene Anete.

„Uzzināju, ka tur, kur piedāvā kaut ko laimēt, labāk ne sekot, ne retvītot, jo tas viss ir krāpšana,” atklāj Ēriks no Vārkavas.

Bērnus un jauniešus, vecākus un skolotājus par riskiem internetā jau vairākus gadus izglīto Latvijas Drošāka interneta centrs. Tā vadītāja Maija Katkovska uzsver - bērni jāizglīto jau ļoti agrā vecumā, jo septiņos vai 10 gados bērns jau aktīvi lieto internetu, bet vēl nedomā līdzi.

„Kaut ko nofotografē, kaut ko ieliek, uzraksta kaut kādas rupjības… Un kad viņam saka: „To taču izlasīja arī tava skolotāja, ko tu par viņu uzrakstīji!”, bērns atbild: „Bet es to nebiju skolotājai domājis, es jau tikai saviem draugiem…”.

Šajā vecumā reti kurš domā līdzi. Tāpēc ir svarīgi, lai visu laiku šādi pasākumi tiek organizēti gan skolās, gan medijos, gan citur, lai tiek rādīti sliktie piemēri, kā tas var beigties. Ar šiem paņēmieniem mēs ļoti ceram, ka bērni, redzot, kā citi kāpuši uz grābekļiem, paši uz savējā neuzkāps. Vai arī ja uzkāps, tas būs mazāks,” saka Maija Katkovska.

Tādēļ arī ikgadējā „Drošāka interneta diena” šogad veltīta tam, kā pašiem radīt labu un vērtīgu interneta saturu - asprātīgus blogus, video pamācības vai aplikācijas, kā tapšanai internetā ir daudz instrukciju, nevis bara instinktā vairot jau tā daudzās interneta muļķības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti