Likumi ir svarīgi, bet ne mazāk būtiska ir to pareiza piemērošana un soda neizbēgamība. Tādēļ Eiropas Savienības institūciju pastiprinātas uzmanības lokā pēdējos gados nonākusi ne tikai pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu vērstā regulējuma uzlabošana, bet arīdzan tiesu loma naudas atmazgātāju sodīšanā.
„Pēdējos pāris gadus esmu fokusējusies uz pret naudas atmazgāšanu vērsto likumu nostiprināšanu. Es rēķinos ar to, ka tiesas nopietni pievērsīsies noziedzīgiem nodarījumiem naudas atmazgāšanas jomā. Jau otro gadu pēc kārtas rezultātu apkopojumā ietverts novērtējums par tiesu darbu šajā jomā. Aptuveni pusē Eiropas Savienības dalībvalstu tiesvedība pirmās instances tiesās vidēji aizņem teju gadu. Taču dažās valstīs tā aizņem pat divus gadus. Manuprāt, tas ir par ilgu,” pauda Eiropas Savienības tieslietu komisāre Vera Jourova, iepazīstinot ar jaunāko salīdzinošo rezultātu pārskatu tiesiskuma jomā.
Pārskats liecina, ka 2016.gadā ar naudas atmazgāšanu saistītās lietas pirmās instances tiesās visilgāk skatītas Latvijā. Proti, pirmās instances tiesā šādu lietu izskatīšana ilgst vairāk nekā divarpus gadus.
Uz tiesu lomu naudas atmazgāšanas apkarošanā norādījusi arī nesen Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja amatā ieceltā Ilze Znotiņa:
„Notiesājošu spriedumu nav daudz par šiem jautājumiem. Šis pudeles kakls būtu mazliet jāpalielina.
Mums būtu jāpadara efektīvāks šis tiesas spriešanas process un galu galā ātrās tiesas spriešanas jautājums. Tiesām būtu jāsaskata šī kopsakarība, ka tas nav nekāds bezupura nodarījums. Ciešam mēs visi.”
Tikmēr tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) cer, ka tiesu reformas rezultātā sarežģīto lietu, tostarp naudas atmazgāšanas lietu izskatīšana kļūs raitāka. „Sarežģītās lietas, ko agrāk izskatīja apgabaltiesa kā pirmā instance, izskata rajona tiesa. Protams, specializācijas līmenis ir nepieciešams tāds, kāds ir apgabaltiesas tiesnešiem. Lai to panāktu, ir veikta arī teritoriālā reforma. Neizbēgami, šai līknei būs tendence iet uz leju. Arī pārsūdzēto un atcelto spriedumu rādītājam vajadzētu samazināties,” sacīja Rasnačs.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas apkopotajiem datiem, visātrāk naudas atmazgāšanas lietas tiek iztiesātas Igaunijā, Luksemburgā un Austrijā, savukārt visilgāk – Latvijā, Itālijā un Maltā.
