Aktuāli

Ogrē slēdz VID klientu apkalpošanas centru; tiek meklētas jaunas telpas

Aktuāli

Itālijā sākas G7 valstu ārlietu ministru sanāksme

Pašvaldība ziņu virsrakstos: Ropažu novada Mucenieki

Muceniekos priecājas par jaunām sabiedriskajām telpām, bet baidās no aizturēto ārzemnieku pieplūduma

Lai gan patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki" Ropažu novadā darbojas jau teju 20 gadu, tieši pēdējos pāris gados tas ziņu virsrakstos pabijis biežāk nekā jebkad agrāk. 

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, Latvijas Radio rubrikā "Pašvaldība ziņu virsrakstos" ar stāstu par Ropažu novadu un tajā esošo Latvijā vienīgo patvēruma meklētāju centru sāk ieskatu uz tām dažām pašvaldībām, kas pēdējo četru gadu laikā biežāk par citām dominējušas ziņu virsrakstos.  

Diez vai iedzīvotāji zina, cik daudz ir patvēruma meklētāju

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra „Mucenieki” vadītājs Pēteris Grūbe Latvijas Radio izrāda pirms pāris nedēļām atklātos „Bundulīšus” – gaišdzeltenu četrstāvu māju līdzās vecajam „Mucenieku” centram, kas gada laikā no jaunbūves grausta pārvērtusies jaunās telpās patvēruma meklētājiem un nelielā daudzfunkcionālā centrā vietējiem iedzīvotājiem.

„Te viņiem ir tāda kopējo nodarbību zāle, kur notiek visādas nodarbības, bērni te nāk zīmēt. Blakus ir paredzēta maza virtuvīte, tad te ir arī telpa veļas mazgāšanai, bet pirmajā stāvā ir vingrošanas zāle,” stāsta Grūbe par vienu no telpām.

Sabiedrības centrs „Bundulīšos” ir pēdējo gadu lielākais infrastruktūras jaunums vietējiem nelielajā Mucenieku ciematā, kur deklarēti apmēram 600 iedzīvotāju.

Bijušās padomju armijas bāzes ēkā iekārtotais patvēruma meklētāju centrs tepat blakus darbojas jau 20 gadu. Bet līdz ar bēgļu krīzes saasināšanos Eiropā tas kļuvis pilnāks un nonācis arī plašākas sabiedrības uzmanības centrā.

Ropažnieks Grūbe to vada pusotru gadu. „Ropažu novada īpatnība ir tā, ka tas ir liels novads ar daudziem atsevišķiem ciematiem, kas ir diezgan atgriezti no paša Ropažu centra. Mucenieki diemžēl ir viens no tiem. Tas, ko es esmu pamanījis, šeit sākot strādāt – ka ar visu [patvēruma meklētāju izmitināšanas] rīcības plānu, visām būvniecībām notiek kustība arī Mucenieku ciematā,” stāsta Grūbe, jautāts, kā pēdējā laika notikumi ir atsaukušies uz novada dzīvi un ikdienu.

Piemēram, izdevies izcīnīt, ka 16.autobuss tagad iebrauc arī Mucenieku ciematā, nevis piestāj tikai uz šosejas. „Protams, tā kā mūsu šajā centrā tagad ir vairāk, ir arī biežāka policijas uzmanība. Tā kā ciematā biežāk apgrozās policija, es domāju, ka arī tie drošības jautājumi ciematā ir mazliet labākā līmenī. (..) Bet, godīgi sakot, es no šīs puses nesaskatu daudz lielākas problēmas [kā agrāk].

Jo arī šobrīd mums centrā ir 161 cilvēks, un bieži vien, es domāju, vietējie iedzīvotāji nemaz nezina, ka to cilvēku te ir tik daudz,” pauž Grūbe.

Piekukuļošana jeb niecīgi ieguvumi pret lieliem apgūtinājumiem

Veikaliņš pāri ielai ir vieta, kur iepērkas gan vietējie, gan „Mucenieku” patvēruma meklētāji.

Pārdevēja Ramona atzīst, ka svešinieki pieklājības ziņā mēdz būt ļoti dažādi. Kaut kā jau sadzīvojot.

Bet jaunās sabiedriskās telpas „Bundulīšos” bijušas vajadzīgas jau sen.

„Man kaimiņiene tur ir bijusi. Viņa teica, ka tur viss it kā esot forši. Jo salīdzinoši - pirms tam bija tā saucamais centrs, kas bija piešķirts: mazs dzīvoklītis, istaba bija kā mana vannasistaba. Tur neviens nevarēja apgriezties. (..)

Bet tāds centrs un lielākas telpas Ropažu novadam tika prasītas jau gadiem. Lai cik tas skumji neskanētu, tikai pateicoties bēgļiem, mēs kaut ko esam ieguvuši. Mēs to visi saucam par piekukuļošanu,” stāsta Ramona.

Viņa atzīst, ka lielākās bažas radot jaunais, ar augstu pelēku sētu apjoztais aizturēto ārzemnieku centrs, kas drīz vērs durvis tieši ciemata centrā – pretim „Muceniekiem” un blakus veikalam un dzīvojamajai mājai. Tieši pret to pērn parakstus vāca arī biedrība „Ropažu novada kaimiņu sadarbība”.

„Mums aiz muguras tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē mūsu ikdienas dzīvi,” saka biedrības valdes locekle, uzņēmēja Kristīne Ozoliņa, kura tagad nolēmusi startēt pašvaldību vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta. Viņa uzsver, ka atbalsta vajadzību pēc aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra, taču ne mazajos Muceniekos, kur jau ir valstī vienīgais patvēruma meklētāju centrs. Tomēr ne valsts, ne pašvaldības līmenī vietējo iebildumi un piedāvātās alternatīvas neesot uzklausītas un lēmumi pieņemti nepaskaidrojot.

„Es uzrakstīju iesniegumu, lai man izsniedz šo lēmumu pieņemšanas kārtību, kādā centram piešķirts īpašais statuss, lai iedzīvotāji var redzēt un saprast. Līdz šim brīdim gaidu," viņa atzīst.

Ozoliņas ieskatā ieguvumi Mucenieku iedzīvotājiem pašlaik ir niecīgi salīdzinājumā ar apgrūtinājumiem, ko rada šāds centrs.

„Piemēram, Ādažos ir bāze aizsardzībai – kādas investīcijas tur tiek piesaistītas kā kompensācija tam, ka iedzīvotājiem ir šis apgrūtinājums! Vērts salīdzināt – it kā viena valsts, bet dažādas ministrijas, dažādas pašvaldības, un kā tās spēj šīs lietas risināt. Varbūt ir vērts pamācīties no citām pašvaldībām, kā pastāvēt par saviem iedzīvotājiem,” saka Ozoliņa.

«Institucionālais futbols» savā krāšņumā

Novada mērs Zigurds Blaus no Vidzemes partijas gan uzskata, ka pašvaldība dara daudz, lai no patvēruma meklētāju centra atrašanās Muceniekos iegūtu un droši justos arī vietējie. Autobusa iegriešanās ciematā un jaunais multifunkcionālais centrs neesot viss.

„Valdība mums ir apsolījusi drošībai un apgaismojumam 60 tūkstošus, ko varēs ieguldīt Mucenieku ciemā; pašlaik tiek izstrādāts projekts videonovērošanai, kur arī mēs kā pašvaldība pieslēdzamies. Mums ir cerības arī uz norvēģu [finanšu] instrumentu sporta laukuma sakārtošanai, kas būs diezgan liela nauda. (..) Varbūt tas pat ir pozitīvi, ka tur notiek šī celtniecība, jo arī ciemats sakārtojas. Sākumā, protams, teica, ka visi aizbrauks no tā ciemata un iedzīvotāji tur nepaliks.

Bet, paldies Dievam, iedzīvotāji ir sapratuši, ka tas nav nekas briesmīgs un ka tie arī ir cilvēki. Domāju, ka viss būs labi,” cerīgs ir Blaus.

Taču „labi” nav gluži tas vārds, ar ko varētu apzīmēt arvien pastāvošo koordinācijas trūkumu valsts institūciju starpā. To savā ikdienas darbā asi izjūt Ropažu bāriņtiesas vadītāja Ingrīda Zunde. Ropažu un Daugavpils bāriņtiesas ir tās, kas visbiežāk saskaras ar netipiskiem gadījumiem tieši patvēruma meklētāju un bēgļu bērnu gadījumos.

Zunde atzīst – institucionālais „futbols” turpinās joprojām.

„Nav tā, ka – pēkšņi ir gadījums, un mēs, darba grupa, uzreiz sanākam un kopā domājam. Ko Veselības ministrija var darīt? Ko Labklājības ministrija, Iekšlietu ministrija, Valsts robežsardze? (..) Tas būtu ideāli,” pauž Zunda.

Tikmēr Ropažu pašvaldība kopā ar patvēruma meklētāju izmitināšanas centru „Mucenieki” lolo ideju nākotnē paplašināt centrā nesen atvērto bērnudārzu, lai to varētu apmeklēt ne tikai patvēruma meklētāju, bet arī vietējo iedzīvotāju bērni. Jo pašlaik vienīgais, kas kaut cik satuvina vietējos un Muceniekos nokļuvušos svešiniekus, ir noskretušais futbola laukums meža malā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti