Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā “Daugavpils” uzslietā telts jau vairākas dienas ir tukša. Taču migrantu plūsmas pīķa dienās bijis jāstrādā dienu un nakti, Daugavpils robežsargiem palīgā devušies arī kolēģi no Rīgas un Ventspils. Pašlaik centrā uzturas 38 nelegālie migranti. Tā ir mazāk nekā puse no maksimālās centra ietilpības.
“Pie mums atrodas tie, kuri nav identificēti, kuriem nav dokumentu līdzi. Identificēšanas process nav vienkāršs. Tas aizņem noteiktu laiku,” stāstīja centra vadītājs, majors Jurijs Ivanovs.
Vēl seši aizturēti atrodas karantīnā robežsardzei uzticētā policijas izolatorā, un vēl septiņi nelegālie migranti nav lūguši patvērumu, tāpēc saglabā aizturēta ārzemnieka statusu.
“Centrā ir trīs bloki: sieviešu un ģimenes bloks, ārzemnieku bloks un patvēruma meklētāju bloks. Un kā ceturto var minēt medicīnas bloku, medicīnas izolatoru,” skaidroja Ivanovs.
Personu ar invaliditāti vai nepilngadīgo migrantu Daugavpils centrā pašlaik nav. Lielāka noslodze ir patvēruma meklētāju izmitināšanas centram “Mucenieki”.
“Šobrīd centra noslodze ir tuvu maksimālajai kapacitātei, 80% ir noslogota. Bet esam atraduši papildu telpas, kur izmitināt papildu patvēruma meklētājus, ja tādi būs. Darbinieku resursi, tāpat kā kapacitāte, arī ir tuvu maksimumam, bet tuvākajā laikā piesaistīsim jaunus darbiniekus,” pastāstīja centra “Mucenieki’’ vadītāja vietnieks Elvijs Purnis.
Lai nodrošinātu centra “Mucenieki’’ telpu kapacitātes rezerves, 30 patvēruma meklētāji, kuri ieradušies Latvijā iepriekšējos mēnešos, izmitināti Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nodaļas “Dzintari’’ telpās, precizēja centra pārstāvis.
“Tie cilvēki, kas nākuši no robežas, pašlaik atrodas karantīnā. Viņi pret to neiebilst, provokāciju no viņiem nav nekādu. Mēs viņiem nodrošinām ēdināšanu trīs reizes dienā, arī medicīnisko pārbaudi, temperatūras mērīšanu,” klāstīja Purnis.
Arī aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā “Daugavpils” uzsver, ka agresijas pazīmes neviens iemītnieks nav izrādījis. Patvēruma tiesību piešķiršanas izvērtēšana ilgs apmēram trīs mēnešus, taču arī pēc tam migranti varēs turpināt dzīvot “Mucenieku” centrā.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
Līdz ar to Valsts robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
