Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Krīžu iespaidā lauksaimnieki izvēlas pārprofilēties jeb mainīt darbības nozari

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ar lielāku konkurenci cer panākt, lai Ventspilī vairāk ieklausās iedzīvotājos

Mototrašu trokšņu sāga Satversmes tiesā; gāzētāju pusē nostājusies arī Saeima

Mototrašu trokšņu sāga: Gāzētāju pusē nostājusies arī Saeima

Līdz ar siltumu un pirmajiem pērkoniem nu pavisam pārliecinoši pavasaris sācies arī praktiski, ne tikai jau labu laiku turpinās kalendārā. Tikmēr daudz skaļāk par pērkona dārdiem sezona jau kopš aprīļa rit vairākās sporta trasēs.

Šī būs otrā vasara, kad dzīvojamo ēku ieskautajās mototrasēs varēs gāzēt skaļāk nekā iepriekš, jo valdība izšķīrās iet sportisku un uzņēmēju pavadā, nevis stāvēt sabiedrības veselības sardzē.

Taču nav arī tā, ka kopš pretrunīgās trokšņu līmeņu palielināšanas šajā ziņā būtu iestājusies nolemtība.

Ir sāktas vairākas tiesvedības, mierīgie cīnās pret skaļajiem, bet likumdevējs, acīmredzot nojaušot nelāgas beigas, jau pasteidzies trokšņotājiem pielāgot arī citus normatīvus.

Izveidoto trasi vispirms ļāva legalizēt, bet tad dome pārdomāja

Jau teju desmit gadu cīņas vērojamas arī Inčukalna novadā. Meklējot Baižekalnu mototrasi, vispirms sanāk iemaldīties netālajā uzņēmuma "KMH" trasē, kas atrodas turpat blakus, bet atšķirībā no Baižekalnu aktivitātēm ir legālas, ar norādēm šosejmalā, turklāt trasi ieskauj priežu mežs, no trokšņiem pasargājot kaimiņus.

Ap 14 hektāru plašā un reljefainā Baižekalnu zemesgabala saimniekiem ambīcijas par mototrases izveidi savulaik bijušas pamatīgas. Tur Latvijas Radio satiek vienu no dzimtas īpašuma pārstāvēm Brigitu Lūsi.

"Tā ir mana vecātēva zeme, te kādreiz bija lopi, bet tur, lejā, viņiem [dzimtas jaunākajiem pārstāvjiem – red.] ir trasīte. Šis ir mana vecātēva īpašums no 1800. gadiem. Viņš bija strādājis Hincenbergas muižā par kučieri, tad viņam iedeva šo māju," izrāda Brigita.

Baižekalnu neoficiālās mototrases oficiālais saimnieks ir Brigitas kundzes māsas mazdēls divdesmitgadnieks Nikijs Platkevičs, kas gan pašlaik atrodas ārpus valsts. Varētu teikt, ka viņš ar savām aktivitātēm kļuvis par Inčukalna novada domes rīcības upuri. Savulaik vietējā būvvalde atļāva sākt jau izveidoto trasi legalizēt, Nikijs pat dabūjis 14 000 eiro no Eiropas Savienības. Taču līdz ar ambīcijām par trasi vaļā gāja arī gāzēšana un kaimiņu neapmierinātība. Tiesa

Inčukalna domes lēmumus atcēlusi un likusi panākt, lai trasi likvidē. Dome to darīt nesteidzas. Tikmēr Lauku atbalsta dienests pieprasījis atmaksāt iztērēto naudu, savukārt trasē nu trenējoties mazākie sportisti.

Kā stāsta trases saimnieka vecāsmātes māsa Brigita Lūse, trasē sākumā braucis Nikija tēvs, vēlāk, no deviņu gadu vecuma, arī pats nu jau gandrīz 25 gadus vecais Nikijs. "Tagad viņš vienkārši nodarbojas ar maziem bērniem. Brauc tur, lejā. Ir tādi, kas piedalās sacensībās, bet ir tādi, kas sava prieka pēc – lai būtu, ar ko nodarboties. Ir piecgadīgi, deviņgadīgi bērni, bet vecāki brauc līdzi un pieskata," stāsta Brigita.

Pēdējā reizē jau bijušas lielākas sacensības, kur trase vedusi ne tikai ielejā gar upi, bet arī pakalnos, kur, pēc dzimtas pārstāves teiktā, ir dabas veidots reljefs, tikai "mazliet uzstumts".

Atšķiras liecības, cik stundu dienā rūc motocikli

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados blakus Baižekalniem īpašumu iekārtojis kaimiņš. "Un, nezinu, kas un kā, bet sāka viņš visu laiku rakstīt visām iestādēm, turklāt melo! Piemēram, ka brauc cauru nakti un caurām dienām. Bet nekad tā nav bijis. Nekad!" stāsta Brigita, uz jautājumu par pēdējām sacensībām atbildot, ka tādu sen nav bijis, bet bērni braucot – kādu stundu dienā.

Tikmēr Baižekalnu tuvākais kaimiņš Normunds Neimanis, no kura pakalnā uzbūvētās mājas durvjupriekšas daļa trases labi redzama un nereti arī dzirdama, apgalvo, ka bērnu motokrosa treniņi pēdējo reizi bijuši sestdienā, turklāt no agra rīta līdz vakaram. Pirms sešiem vakarā viņš izsaucis policiju, kas atbraukusi ar stundas kavēšanos, bet pirmdien kaimiņi rakstījuši vēstuli domei, ka trase tiek ekspluatēta par spīti tiesas aizliegumam.

"Troksnis? Jūs saprotiet, ja runa ir par trīsdesmit krosa motocikliem! Tas ir vienkārši drausmīgi! Iedomājieties - kad tajos visos tramplīnos mājas augstumā palecas mocis un pārgāzē, to dzird visi četru kilometru rādiusā!» stāsta Neimanis,

sakot, ka pret trases saimniekiem ir jau 11 kaimiņi. Viņš arī rāda uz dažām priedēm, ko Baižekalnu saimnieki saucot par blīvu meža joslu, kas izolē skaņu. Normunds atstāsta arī notikumu vēsturi – sākumā nav iebildis, jo pa trasē braukts pa reizei, bijušas nodarbes puikām. Taču treniņi un sacensības kļuvušas arvien intensīvākas. "Tas ārprāts, kas šeit bija! Man ir fotogrāfijas, kur stāv 50 mašīnu un 50 motociklistu – viens beidz, otrs sāk. Sacensības, treniņi… Tas bija pilnīgs vājprāts!"

Īpašnieki trasi grib legalizēt, bet zaudējumus varētu piedzīt no domes

Normunds Neimanis un vēl ap 60 domubiedru apvienojušies organizācijā "Inčukalna dabas parks". Neraduši atsaucību pašvaldībā, viņi vērsušies visās iespējamās valsts instancēs, līdz tiesa trasi atzinusi par nelikumīgu.

Tomēr trases īpašnieka Nikija tēvs Zigizmunds Platkevičs ir apņēmības pilns panākt, lai moči tur varētu braukt legāli.

"Pašlaik ir nolīgta juridiska kompānija, kas šo projektu sakārtos tā, kā vajag. Saprotiet, mēs jaucam divas dažādas lietas. Likums nosaka trokšņu līmeni, bet ir arī skaņas! Jums varbūt patīk viens skaņdarbs, piemēram, grupas "AC/DC", bet otram "Modern Talking". Tās ir skaņas, un tās ir divas dažādas lietas!" saka Zigizmunds un skaļi smejas.

Viņš arī piebilst, ka oponents Normunds pats ir "vējabrālis" un brauc ar "Harley-Davidson" motociklu. «Man varbūt arī nepatīk tā skaņa, kad te pa šoseju aiziet simts "hārliji"," saka trases īpašnieks.

Turklāt Platkeviči draud pret vietējo Inčukalna domi vērsties tad, ja galu galā no viņiem tiks piedzīta Eiropas Savienības atbalsta nauda, kas trasē esot ieguldīta, paļaujoties uz būvvaldes sākotnējo pretimnākšanu.

Tikmēr tā laika būvvaldes sastāvs nu jau sen nomainīts, pēdējā domes sēdē vietvara atkal grasījās pretēji tiesas spriedumam nevis prasīt trases nojaukšanu, bet lemt par legalizāciju.  Tomēr sēdes sākumā deputāti jautājuma skatīšanu atlika uz citu reizi.

Inčukalna mērs "zaļzemnieks" Aivars Nalivaiko ir Platkeviču pusē: "Īpašnieka mērķis ir to sakārtot un izmantot kā treniņu trasi. Viņi ir gatavi kārtot to jautājumu. Mēs to nevaram liegt,» vērtē Nalivaiko, atzīstot to par sarežģītu gadījumu, taču norādot, ka, viņaprāt, lielā mērā pie vainas esot arī kaimiņu ambīcijas. "Blakus ir arī kvadraciklu trase, par to neviens nestrīdas. Bet mēs esam par jebkuru aktivitāti, sevišķi to, kur laika pavadīšanai iesaistīti jaunieši," tā mērs Nalivaiko.

Lai gan Inčukalna dome ir par mototrases legalizāciju, ar tās labvēlību vien nebūs pietiekami, lai Baižekalnos bez tiesas noteiktās sākotnējās dabas atjaunošanas motocikli varētu braukt likumīgi. Pašlaik ir maz ticams, ka trasei zaļo gaismu dos vietējā sabiedrība, kas sportistiem pārmet arī koku izciršanu, tā vēl vairāk palielinot trokšņu izplatību.

Tiesībsargam nepatīk palielinātie trokšņi un valdības slēpšanās

Ja trase Inčukalnā darbu atsāktu saskaņā ar normatīviem, atbilstoši situācijai dzīvē un novada teritorijas plānam tā atrastos daļējā apbūves zonā. Un tā būtu trešā trase, kur varētu gāzēt īpaši skaļi, jo valdība pēc trašu īpašnieku lūguma noteikumos palielināja atļautos trokšņu līmeņus.

Tiesībsarga birojs ir izpētījis, ka tas nav bijis likumīgi un ir pretrunā ar Satversmi, kas ikvienam paredz tiesības uz veselību un dzīvi labvēlīgā vidē. Tomēr valdība gada laikā pašas noteikumus padarīt likumīgus atteikusies. Par to šopavasar gada darba atskaitē tiesībsargs Juris Jansons sūdzējās arī Saeimai.

"Mēģinot pārliecināt valdību, ka lēmums palielināt mototrašu trokšņu robežlielumus bijis prettiesisks un ka tā tika pārkāptas personu tiesības uz labvēlīgu vidi, izgaismojās arī no labas pārvaldības principa slikta pārvaldība valdības darbā, jo

visas sēdes saistībā ar atbildes rakstiem vai attiecīgu dokumentu izskatīšanu bija slēgtas, savukārt Satversme mums garantē, ka viss, kas ir saistīts ar vidi, nedrīkst būt slepens," deputātiem norādīja Jansons.

Ar Saeimas gādību sacensībās trokšņi vairs nav jāmēra

Tomēr valdības izvēle trokšņu noteikumus slepenot varētu būt saprotama. Par skaļākām mototrasēm nav tikai kāda atsevišķa partija, bet visa koalīcija un pat opozīcija. Turklāt laikā, kad tiesībsargs draudēja ar došanos uz Satversmes tiesu, Ministru kabinetam visnotaļ klusi talkā nācis arī likumdevējs.

Saeima pusgadu pēc trokšņu līmeņu palielināšanas grozīja arī Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu. Tajā noteica, ka mototrašu sacensības ir saskaņojamas ar vietējo pašvaldību.

Tādējādi trokšņu noteikumiem šajā gadījumā vairs nav būtiskas nozīmes, jo pašvaldības atļautos sarīkojumos, kā to redzam koncertos vai uguņošanu laikā, ierobežojumu vairs nav.

Tāpēc starp tiesībsargu un politiķiem nu sākusies tāda kā sacensība, kurš kuru apsteigs – likumdevējs grib normatīvos nostiprināt skaļo gāzēšanu, bet tiesībsargs trokšņu kāpumu atcelt.

Pašlaik trokšņu lietas vētī Satversmes tiesa. Līdz jūnija vidum tā sola pieņemt lēmumu tiesvedībā, kuras iniciatori ir Administratīvā rajona tiesa un Kandavas kartodroma tuvuma iedzīvotāji. Savukārt līdz oktobrim Satversmes tiesa apņēmusies izvērtēt tiesībsarga iebildes.

Tiesībsarga biroja Sociālo tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis skaidro, ka tiesai būs arī jāizvērtē, cik pamatoti bija noteikt, ka mototrašu pasākumi saskaņojami pašvaldībā, jo tie tomēr nav viens vai pāris notikumu gadā.

"Tas nozīmē, ka visas sacensības mototrasēs no trokšņu viedokļa ir nekontrolējamas. Taču, piemēram, Biķerniekos aktīvajā sezonā katrā nedēļas nogalē notiek sacensības. Gada laikā troksnis ir pusotru mēnesi," saka Koņuševskis.

Socioloģiskās aptaujas rāda tādus rezultātus, kādi izdevīgi pasūtītajam

Visā trašu trokšņu sāgā arvien lielāku nozīmi sāk ieņemt arī socioloģiskās aptaujas un veidi, kādā gaismā var tās pavērst. Piemēram, Tiesībsarga birojs aptaujā noskaidrojis, ka 79% Biķernieku mototrases tuvumā dzīvojošo traucē trases radītie trokšņi. Tikmēr Biķernieku trase šogad pasūtinājusi savu aptauju, ko veica premjera padomnieka Aigara Freimaņa kompānija "Latvijas fakti". Tajā noskaidrots, ka diskomfortu trase rada tikai desmitajai daļai turienes rīdzinieku.

"Mums ir ļoti svarīgi, ko iedzīvotāji par mums domā, jo mēs paši varam uzskatīt, ka viss ir ļoti labi. Bet jāsaka, ka vairāk nekā 90% iedzīvotāju ir ļoti apmierināti ar šo savu dzīvesvietu. Apmēram 80% uzskata, ka Biķernieku trases klātbūtne patiesībā uzlabo viņu dzīves kvalitāti, nevis viņiem traucē," stāsta trases vadītājs Aivars Aksenoks.

Aptaujā arī noskaidrots, ka pat 90% apkaimes iedzīvotāju Biķernieku trasi izmantojot dažādām aktivitātēm, piemēram, pastaigām un sporta nodarbībām.

Aksenoks arī uzsver, ka pašlaik Biķernieku trase nepārkāpjot ne tikai valdības noteikumos palielinātos trokšņu līmeņus, bet arī līdz grozījumiem spēkā bijušos. Taču troksni līdzīgi kā citās trasēs arī Biķerniekos mēra tikai ārējā vidē, jo Ministru kabinets punktu par iespējām skaļumu mērīt arī tuvējos mājokļos, kur dzīvo cilvēki, izņēmis. Arī par šīm izmaiņām Tiesībsarga birojs cer vērtējumu saņemt Satversmes tiesā.

Lai gan mototrašu saimnieki uzskata, ka sūdzmaņi ir pret trasēm kā tādām un galvenais mērķis ir panākt sporta laukumu slēgšanu, sarunās ar aktīvākajiem cilvēkiem Latvijas Radio gluži tāds iespaids nav radies.

Šī nu ir tā reize, kad kompromisam ir ļoti būtiska nozīme. Domājams, vietējie iedzīvotāji neiebilstu, ja puslīdz mierīgā gāzēšanā treniņi un jēgpilnā laika pavadīšana notiktu jebkurā trasē, bet vērienīgās sacīkstes ar traku gāzēšanu tomēr rīkotu tālāk no apdzīvotām vietām.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti