Dienas ziņas

KPMG iesaka apvienot LMT un Lattelecom

Dienas ziņas

Aucenieki negrib šķirties no ilggadējā mēra

Moldova pārņem Latvijas pozitīvo pieredzi

Moldovas delegācija Preiļos interesējas par atkritumu apsaimniekošanas pieredzi

Latvijas reģionos pašvaldību pārstāvji tiekas ar Moldovas reģionu attīstības plānošanas speciālistiem, lai kopīgiem spēkiem veicinātu valstu sadarbību un attīstību. Tas tiek darīts biedrības “Latvijas lauku forums” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projektā sadarbības turpināšanai ar Moldovu.

Latvijas un Moldovas sadarbības projekta mērķis ir veicināt Moldovas reģionu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, pārņemot Latvijas pieredzi gan likumdošanas, gan saimniekošanas jomā. Tādējādi tiek sekmēta arī Moldovas eirointegrācija, kas nākotnē palīdzēs veidot ciešākas saites valstu sadarbības jomā.

Ceturtdien, 10.augustā, Moldovas delegācija viesojās Preiļos. “Viņu ierašanās mērķis ir paskatīties, kā mēs realizējam projektus. Ļoti interesē tie projekti, kas ir saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu. Viņi šeit grib paskatīties, kā mēs to praktiski darām. Arī metodes, kā tad tiek piesaistīta Eiropas nauda, Eiropas finansējums un kā tad tas dzīvē praktiski notiek, – sākot no projekta sagatavošanas un beidzot ar projekta realizāciju,” stāsta Preiļu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Želvis.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem pašiem Moldovas delegātiem ir atkritumu apsaimniekošanas jautājumu sakārtošana un Latvijas pozitīvās pieredzes pārņemšana. Pašlaik Moldovā iedzīvotāju blīvums ir 100 cilvēki uz kvadrātkilometru, kas nozīmē lielu atkritumu daudzumu, tomēr valsts normatīvajos aktors atšķirībā no Latvijas atkritumu apsaimniekošanas process netiek stingri kontrolēts.

“Mūsu valstis ir līdzīgas gan teritorijas, gan iedzīvotāju ziņā. Esam sapratuši, ka arī domāšanas ziņā. Un mums ir kopīgas problēmas, un pateicoties tam, ka jūs esat tuvāk Eiropai, jūs jau vairākus etapus esat nogājuši. Un mēs esam šeit pie jums, lai tad, kad mēs iesim cauri šiem etapiem, lai mēs neatkārtotu jūsu kļūdas,” saka Pāvels Kukovičs, plānošanas speciālists no Moldovas.

“Jūs mūs jau esat apsteiguši ar līgumiem un valsts likumdošanas līmenī. Mums nav tādu likumu, kas piespiestu cilvēkus slēgt līgumus ar apsaimniekotājiem. Man bija interesanti, kā jūsu valstī tiek taisītas preses, šķirots papīrs, stikls, un patika, ka pie jums ir ļoti tīrs, pat patīkami salīdzinājumā ar mums. Tā ir viena no mūsu problēmām Moldāvijā, jo mums ir daudz lielāks iedzīvotāju blīvums nekā jums,” stāsta Leovas pilsētas mērs Vitālijs Gargauns.

Kā minēja delegācijas pārstāvji, latvieši un moldāvi ir savā ziņā līdzīgi, tādēļ sadarbība abu valstu starpā veidojoties sekmīgi. Galvenais, ko viesi grib mācīties no mūsu valsts, ir tas, kā mainīt cilvēku domāšanu uz videi draudzīgāka dzīvesveida uzsākšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt