4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Kāpēc Latvijā, tuvojoties bīstamiem laikapstākļiem, netiek darbinātas sirēnas?

Modernas sistēmas brīdināšanai par dabas stihijām Latvijā vēl tik drīz nebūs

Ugunsdzēsēju sirēnu iedarbināšana aizņem pārāk daudz laika, lai operatīvi informētu iedzīvotājus, ka tuvojas bīstamie laika apstākļi, bet pie modernākas apziņošanas sistēmas Latvija vismaz nākamgad vēl netiks, secināja LTV raidījums “4. Studija”.

Krusas graudi paipalas olu lielumā, pamatīgi negaisi, kuri savā ceļā sagāž visu, virpuļviesuļi, kuri no zemes virsas noslauka veselas saimniecības, – šādus laika apstākļus šovasar esam piedzīvojuši Latvijā, un tie ar katru gadu kļūs aizvien ekstrēmāki. Notiekošais liek uzdot jautājumu, vai nebūtu jāizstrādā jauna agrīnās brīdināšanas sistēma, kura brīdinātu iedzīvotājus par šādu kataklizmu.  

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) oficiālā statistika vēsta, ka trauksmes sirēnas ārpus ikgadējām pārbaudēm ir iedarbinātas vienu reizi - 2005. gadā, kad Valmierā plīsa maģistrālais gāzes vads. Pēc tam ne reizi.

Dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Ivars Nakurts skaidroja, ka vēl ir bijušas situācijas, kad trauksmes sirēnas varēja iedarbināt, bet tas nav darīts.  

“Jāņem vērā fakts, ka no brīža, kad tiek saņemts lēmums par sirēnu iedarbināšanu, līdz sirēnas praktiskai darbībai paiet aptuveni 30 minūtes. Lēmumu pieņemšana, informācijas sagatavošana, nosūtīšana plašsaziņas līdzekļiem, atgriezeniskā saite, un tad tikai ir sirēnas darbība, informācija radio un televīzijā.

Atsevišķos gadījumos, kad nepieciešama ātra rīcība, sirēnas nebūs efektīvs līdzeklis,” skaidroja Nakurts.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna savukārt raidījumam pastāstīja, ka “Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kurai nav sava skaitliskā modeļa”.

“Respektīvi, tas ir liels trūkums Latvijai, jo principā visām valstīm ir modelis, kas dod pamata nosacījumus, uz kā pamata sinoptiķi strādā un prognozē apstākļus gan tuvākajām sešām stundām, gan arī nākamajām diennaktīm,” skaidroja Vīksna.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā skaidroja, ka citur Eiropā jau ir ieviesti moderni apziņošanas veidi - aplikācijas, skaļruņi ar attiecīgi ierunātu tekstu.

Viens no veidiem, kā uzlabot iedzīvotāju apziņošanu briesmu gadījumā, jau darbojas Lietuvā - šūnu apraide jeb speciālu īsziņu izsūtīšana iedzīvotājiem briesmu gadījumā.

“Mēs varam aizsūtīt informāciju vai nu konkrētam ģeogrāfiskajam apgabalam, vai nu - ja tie ir plūdi -, tad nosūtot informāciju tikai tiem, kuri atrodas plūdu apdraudētajās teritorijās. Vai nu konkrēta apdzīvota vieta, reģions, vai novads, mēs varam nosūtīt informāciju, kas ir noticis un kā rīkoties,” stāstīja VUGD pārstāvis.

Šobrīd domas par šāda veida apraidi Latvijā ir tikai idejas līmenī, jo, ņemot vērā finansiālos apstākļus, Latvijas glābēji uz jaunas sistēmas ieviešanu raugās ļoti piesardzīgi.

Ir pasūtīts pētījums, kurš tiks uzsākts šoruden - gada laikā tiks vētītas dažādas agrīnās brīdināšanas iespējas.

“Mums jāņem vērā, ka Latvijā mēs to arī labprāt vēlētos, bet mums jāapzinās - tehnoloģijas attīstās un parādās arī citi risinājumi. Lai nebūtu tā, ka mēs ieviestu kaut ko, kas jau būtu novecojis. Mums ir jāņem vērā mūsu mobilo sakaru operatoru tehniskās iespējas,” atzina Nakurts.

Ņemot vērā, ka pētījums vēl tikai notiks, nākamgad jaunu apziņošanas sistēmu vēl nesagaidīsim, bet daba uz to negaidīs. Kā turpmāk glābēji brīdinās viena vai otra Latvijas reģiona iedzīvotājus par to, ka tuvojas briesmām? Tāpat kā līdz šim. Piemēram, mežu ugunsgrēku gadījumos, ar operatīvo transportu apbraukājot un informējot tuvējo māju iedzīvotājus.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti