Aktuāli

Daudz biežāk sūdzas par mobilo sakaru pakalpojumiem

Aktuāli

"Altum" pārstāve Inese Zīle par EM atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem

Par masveida nelaimi uzzinātu tikai puse valsts iedzīvotāju

Modernākas trauksmes apziņošanas sistēmas izveidei vajadzētu piecus miljonus eiro

Trauksmes sirēnu skaļais vēstījums par ārkārtas situācijām spēj sasniegt tikai pusi valsts iedzīvotāju, secināts pārbaudēs. Vēl mazāka daļa sabiedrības zina, ka līdz ar sirēnas izdzirdēšanu jāieslēdz radio vai televīzija, kam vismaz teorētiski būtu jāpavēsta par notiekošo. Lai gan tehnoloģijas ļauj veidot modernākas apziņošanas sistēmas, Latvijā naudas tam neesot.

Pēdējā un vienīgā reize, kad īstu briesmu gadījumā tika palaista tā sauktā valsts agrīnās brīdināšanas sistēma, bija 2005.gads. Toreiz kādā aprīļa naktī pusotru kilometru no Valmieras plīsa maģistrālais gāzesvads Tallina – Vireši. Pēc pusnakts Valmieru pārņēma trauksmes sirēnas. Savukārt pašus valmieriešus pārņēma panika, jo oficiālu skaidrojumu trūka, bet pilsētniekos izplatījās runas par noplūdušo gāzi. Tikai no rīta dienesti vēstīja, ka noplūde ir lokalizēta, cilvēkiem briesmas vairs nedraud un viņi mierīgi var atgriezties pilsētā.

Tajā reizē glābēji guva mācību, tagad saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis: “Var iedarbināt tikai vienu sirēnu, var iedarbināt trīs – četras, var iedarbināt uzreiz visas. Tolaik nebija nesūtīta informācija TV un radio, tas izraisīja paniku – cilvēkiem nebija informācijas, viņi paši devās virzienā ārpus Valmieras. Tā bija mācība, ka tā nedrīkst darīt. Sistēma paredzēta tāda: tikai tad, kad saņemam akceptu, ka viņi gatavi translēt, tikai tad slēdzam iekšā sirēnas.”

Ieraduma vai citu iemeslu dēļ dienesta veiktajā aptaujā sabiedrība atzinusi, ka visērtākais apziņošanas veids krīzes situācijā būtu sirēnas un tām sekojošie paziņojumi radio un televīzijā. Taču tās pašas aptaujas uzrādīja, ka 38% iedzīvotāju nemaz nezina, ka trauksmes sirēnu iemeslu var atrast ieslēgtā televizorā vai radioaparātā.

Kā otru labāko izziņošanas veidu cilvēki minējuši paziņojumus telefonos. Arī Latvijas Radio uzrunātie tādu domu atbalsta.

Taču ar pašreizējām tehnoloģijām tāda apziņošana nav iespējama. “SMS var izmantot, ja grib apziņot samērā mazā daudzumā iedzīvotājus, jo SMS sakrājas kā pudeles korķī, ja izsūtām desmitiem tūkstošu. Tas ir ļoti laikietilpīgi. Ja gribam visā Latvijā apziņot, tad tās būtu dienas, lai visus apziņotu,” skaidro Baltmanis.

Dažas pašvaldības gan tādas sistēmas ir ieviesušas. Piemēram, Jelgava apkopojusi upju krastos dzīvojošo telefonu numurus, lai pavasarī informētu par palu kāpumu.

Taču, modernizējot mobilo sakaru infrastruktūru, Latvija līdzīgi kā Lietuva vai Nīderlande varētu ieviest tā dēvēto šūnu apraidi. Ar to sasniegt telefonus var mirklī.

“Tad izmantojot viņu infrastruktūru, jāizveido programmnodrošinājums, no kura var iezīmēt apdraudēto teritoriju, sagatavot paziņojumu, un visi mobilie telefoni, kas piesaistīti konkrētiem torņiem, saņemtu šo ziņu automātiski. Tas tad ir piecu sekunžu jautājums, lai apziņotu visu Latvijai,” stāsta Baltmanis.

Pašreizējo sirēnu uzturēšana valstij izmaksā aptuveni 50 tūkstošus eiro gadā.

Savukārt šūnu apraides ieviešanai vajadzētu piecu miljonu eiro investīcijas, kā arī 300 tūkstošus eiro katru gadu.

Tādas naudas mūsu valstij neesot.

Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājam Ainaram Latkovskim (“Vienotība”) nākas atzīt, ka par apziņošanas modernizāciju arvien tiek tikai prātots: “Pašlaik Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izsūtījis jaunus līguma projektus gan sabiedriskajām raidītājrganizācijām, gan privātajām. Tāpat jaunajos Ministru kabineta noteikumos paredzētas, ka var izmantot citus inženiertehniskos risinājums tādus kā operatīvajam transportam izbraucot uz vietas un apziņojot cilvēkus, izmantojot skaļruņus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pašlaik ir izveidojis darba grupu.”

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam līdz nākamā gada marta beigām uzdots izstrādāt variantus, kā vēsti par ārkārtas situāciju līdz iedzīvotājiem nogādāt operatīvāk, turklāt sasniedzot pēc iespējas vairāk cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti