Burtnieku bibliotēkā sanākušos uzrunāja Latvijas Stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna un iepazīstināja, kāpēc izvēlēta tieši šī tēma.
"Kāpēc vārdi un uzvārdi? Jo neviens cilvēkam nav svarīgāks kā viņš pats, un savukārt viena no viņa pirmajām identitātes zīmēm ir vārds. Patiesībā tas ir jautājums par to, kā to mazo cilvēku šampanieša pudeles lielumā uzņem dzimtā. Uzņemot dzimtā, viņam dod vārdu un viņš kļūst arī par uzvārda mantinieku, un katram no mums šis stāsts ir citāds," sacīja Mellēna.
Šie pasākumi ir arī daļa no starptautiska projekta.
"Tas ir Latvijas Stāstnieku asociācijas projekts "Identitātes ainava: vārdu un uzvārdu stāsti", kas ir tapis sadarbībā ar Somijas dzīvā mantojuma aģentūru LIVIND, kas pēta mantojumu šodien un tā iespējas. Šis projekts ir stāstniecības projekts," teica Mellēna.
Mellēna pasākuma dalībniekus aicina vispirms iepazīties, izstāstot sava vārda un uzvārda stāstu. Daži no šiem stāstiem tiešām sniedz arī ieskatu dzimtas vēsturē.
"Mans vecaistēvs gribēja, lai es sauktos par Doroteju, jo mana tēva visi senči nāk no Rudbāržu muižas ļaudīm. Viņi tur kalpoja, un mans vecaistēvs ir barona pēctecis, jo barons izmantoja savas pirmās nakts tiesības. Bet, tā kā mana mamma nāca no citurienes, viņa teica: "Kas tas par vārdu, būs Dzidra!" Un tā es esmu Dzidra," ar savu stāstu dalījās pasākuma dalībniece Dzidra.
Bet kā tad mums ir radušies vārdi?
"Pavisam senos laikos cilvēki skatījās uz debesīm un mēģināja iedot debesu ķermeņu vārdus. Latviešiem vairs nav saglabājies, bet lietuviešiem vēl arvien meitenes sauc par Saulēm. Latviešiem, piemēram, ir Austra no debesķermeņiem.
Tad ir nākošais modelis, ka dod vārdu tā, kā ir bijis dzimtā, bet nevis iepriekšējās paaudzes, bet aiz iepriekšējās. Tur ir tā saite ar vecvecāku paaudzi, un tāpēc mums šobrīd ir gana daudz Almu, Karlīnu, Emīliju," teica Mellēna.
Un tad jau nonākam līdz mūsdienām, kad pēc vārdiem var uzzināt, kura kinofilma, grāmata, mūziķis vai sportists tajā laikā, kad dzima bērniņš, bija populārs. Bet ir laika posms, kad vārdu izvēle ilgāku laika posmu daudz nemainījās. To baznīcas grāmatās izpētījusi Burtnieku draudzes priekšniece Dace Kalcenava.
"Papētīju 1774. gada baznīcas grāmatu, kur vēl nav uzvārdi, un tad tur diezgan vienādi tie vārdi, kuri aiziet tālāk tajā dzimtā uz priekšu un uz priekšu līdz kaut kādam 1850. gadam. Tas ir apmēram 150 gadus – vieni un tie paši [vārdi] iet uz priekšu. Mēs smējāmies – nebija kalendāra un tad lika vienus un tos pašus. Tur ir tādi – Viļums, Lībis, Jānis, Indriķis, Pēteris, Jēkabs, Toms, Tenis, Juris, Spricis, Mārcis, Ērmanis, Miķelis. Tie ir no 1774. gada. Un sievietēm ir interesantāki – Lieče, Trīne, Anne, Marija, Ilze, Mača, Kača, Ģerte, Līza, Ede, Ieva un Made. Tādi bijuši tūkstoš septiņsimtajos gados.
Bet 1800. gados jau mode ir mainījusies, tad nāk Kristaps, Mārtiņš, Kārlis, Edvarts, Antons, Teodors, Gusts, Kaspars; meitenēm – Kristīne, Karolīne, Jūla, Paulīne, Berta – tādi un tad jau pēc tam nāk visādi modīgāki vārdi," teica Kalcenava.
Bet kā tad ar uzvārdiem? Izrādās Burtnieku pusē lielākoties doti koku un putnu vārdi.
"Tā ka diezgan smuki tie uzvārdi, nav tādi nesmukie. Ļoti interesanti, viens uzvārds, kas ir 1800. gadu sākumā, ir uzvārds Snikers, nu tā kā batoniņš – Snikers," piebilda Kalcenava.
Savs interesants stāsts par uzvārdu ir arī Valmieras bibliotēkas novadpētniecības speciālistei Agitai Lapsai.
"Mans dzimtais uzvārds ir Zilpauša, un tas ir cieši saistīts ar Ramatas pusi, Mazsalacu. Protams, uzvārds izklausās nelabskanīgs, liekas, ka tas ir muižnieka dots, lai atriebtos, bet tajā pašā laikā, izrādās, mežos, norās aug puķīte, kuru tautā sauc par zilo pautiņu un pilnīgi iespējams, ka šis ir puķītes nosaukums," sprieda Lapsa.
Valmieras integrētā bibliotēka iesaistījusies šajā projektā, jo tā ir iespēja atkal kopā pulcēt cilvēkus, stāstīja Lapsa.
"Pirmais, ka bibliotēka atkal ir kopienas pulcēšanās vieta. Stāstīšanas pasākumi, stāstnieku pulcināšana ir interesanta ar to, ka tas nav tāds ierastais formāts. Otra lieta, ka mums, protams, interesē šie dzimtu nostāsti par uzvārdiem, un arī par vārdiem stāsti ir ļoti, ļoti interesanti. Un tad, ja mums ir tāda iespēja to izzināt, mēs ļoti labprāt piekritām šim projektam," sacīja Lapsa.
Vārdu un uzvārdu stāsti tiek dokumentēti, filmēti un, ja konkrētais cilvēks dos atļauju tos publiskot, tad tie tiks saglabāti un, kā stāstīja Mellēna, būs pieejami arī ikvienam interesentam.
"Kolekcija glabāsies Valmieras integrētajā bibliotēkā un glabāsies Latvijas Stāstnieku asociācijas mājaslapā. Ja mums liksies, ka tas ir gana vērtīgi un ja mēs varēsim vienoties ar latviešu folkloras krātuvi, tad protams, dalīsimies arī ar viņiem, jo tas ir kultūrvēsturisks materiāls, kuram vērtība tikai pieaugs," vērtēja Mellēna.
"Vārdu un uzvārdu stāstu" pēcpusdienas turpināsies arī martā Burtniekos, Mazsalacā, Sedā un arī Valmierā.
