Lai atbalstītu cilvēkus, kuri uzsāk darbu attālāk no mājām, piekto gadu darbojas reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumi. Nodarbinātais pirmos četrus mēnešus var saņemt līdz 400 eiro atbalstu mājokļa vai ceļa izdevumu segšanai. Tas gan neattiecas uz Rīgu.
Šo līdzekļu saņemšanai gan darba devējam, gan nodarbinātajam jāizpilda noteikti kritēriji. Piemēram, līdz darba sākšanai cilvēkam vismaz divus mēnešus jābūt reģistrētam bezdarbnieka statusā, darba vietai jāatrodas vismaz 20 kilometru attālumā no deklarētās dzīvesvietas. Savukārt darba algai jābūt no minimālās līdz divu minimālo mēneša algu apmērā.
„Man viss sakrita tieši pēc punktiem, kā bija vajadzīgs, tā man arī bija,” stāsta Edgars Levics. Viņš ir no Aizputes, bet darbu atrada apmēram 50 kilometrus attālajā Liepājā. Atbalsta pasākumus viņš izmantojis pērn vasarā. Par četriem mēnešiem saņēmis maksimālo iespējamo – 400 eiro atbalstu, jo bijuši lieli ceļa izdevumi.
„Aizvien dzīvoju Aizputē. Man ir sieva un mazs bērniņš Aizputē. Piemēram, laika ziņā domāju, ka citreiz pat atbraucu ātrāk nekā Rīgā kāds, ja no viena gala līdz otram galam uz darbu jāaizbrauc. Maksimums 40 [minūtes jābrauc]. Jebkurš atbalsts, kurš ir, noder. Lieka nauda nekad kabatu nespiež, tā teikt,” saka Edgars.
“Protams, ka tas noderēja un tieši tajā brīdī, kad tu esi sācis strādāt, kad tev vēl pirmās algas nav, un tad tu dabū [atbalstu]. Kad tu iesāc, tas jau tev palīdz,” viņš piebilst.
Taču izpildīt striktos kritērijus, lai saņemtu atbalstu, izdodas ne visiem. Katrs piektais gribētājs atbalstu nesaņem, stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras eksperte Dzintra Busenberga.
„Piemēram, viens no kritērijiem – vakancei ir jābūt reģistrētai vismaz vienu nedēļu pirms darba tiesisko vai dienesta attiecību nodibināšanas ar šo nodarbināto. Bieži vien iestādes tieši šo kritēriju nevar izturēt. Šī kritērija dēļ mēs nevaram piešķirt [pabalstu], jo viņam tas darbinieks ir vajadzīgs tūlīt, bet viņi diemžēl nav reģistrējuši NVA šo vakanci,” stāsta Busenberga.
Pagājušajā gadā pirmo reizi pabalstus varēja saņemt lielāks cilvēku loks – arī tie, kas uzsāk darbu valsts un pašvaldības iestādēs. Šādu iespēju pērn izmantoja mazākā daļa jeb 19 cilvēki no 161. Turklāt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pasākumā iesaistīto skaits pat par diviem cilvēkiem saruka, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Tur gan nevarēja paskaidrot, kāpēc izmaiņas nepalielināja pieteikušos cilvēku skaitu.
„Šis pakalpojums tiek piedāvāts nodarbinātajiem ārpus Rīgas teritorijas. Bet liela daļa nodarbināto atrod darbu tieši Rīgā. Tātad tā ir tā auditorija, kura nevar izmantot šo pakalpojumu, kaut arī viņi dzīvo kaut kur attālināti, vienalga vai Ādažos, vai Siguldā, vai kur, bet, ja viņi darbu ir atraduši Rīgā, viņi šo pakalpojumu izmantot nevar,” skaidro Busenberga.
Labklājības ministrijā norāda, iespējams, vajadzētu vairāk informēt cilvēkus par jaunajām iespējām.
„Mēs redzam, ka pēc būtības šis pasākums, lai arī mazos apmēros, tomēr darbojas,” saka ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.
Viņš stāsta, ka šogad plāno vērtēt pasākuma rezultātus un varētu arī mainīt atsevišķus kritērijus atbalsta saņemšanai.
„Piemēram, varbūt mēs izņemsim arī šo izslēdzošo nosacījumu, kas līdz šim bija par to, ka it kā mēs neveicinām to mobilitāti uz Rīgu, jo Rīga pati par sevi tomēr jau piedāvā augstāk, labāk apmaksātas darba vietas. Šeit varbūt cilvēkiem pašiem būtu jāspēj vienojoties ar darba devēju segt visas pilnīgi izmaksas, kas nepieciešamas, lai dotos uz darbu uz Rīgu,” stāsta Lipskis.
“Tomēr mēs redzam, ka tas varbūt pietiekami tā nedarbojas. Līdz ar to šo izslēdzošo momentu uz Rīgu mēs tomēr, iespējams, noņemsim drīzumā,” norāda ministrijas pārstāvis.
Varētu vērtēt arī citus kritērijus. Ja izmaiņas apstiprinās, tās stātos spēkā jau rudenī.
Šogad plānots palīdzēt 200 nodarbinātajiem, tam veltot 68 000 eiro. Pērn ap 160 cilvēku atbalstam kopumā tērēti gandrīz 50 000.
