Latvijas Radio pārliecinājās, ka šis pabalsts daudziem ļāvis atgriezties darba tirgū. Pašvaldības joprojām uzskata, ka šis pabalsts var veicināt lauku iztukšošanos, savukārt ekonomisti novērtē šī pabalsta nozīmi, lai sabalansētu neviendabīgo ekonomisko aktivitāti reģionos.
Mobilitātes pabalstu piešķir 280 latu apmērā uz četriem mēnešiem bezdarbniekiem, kuri atraduši darbu ne tuvāk kā 20 kilometrus no savas dzīves vietas vai nu transporta izdevumu segšanai vai mājokļa īrei. Kā diplomēta gaļas izcirtēja, Ludzas novada Ņukšu pagasta iedzīvotāja Lilija Kukule, devusies uz Rēzeknes gaļas kombinātu un veiksmīgi. „Tā kā man ir diploms, mani uzreiz pieņēma darbā,” saka Kukule.
Izbraukāt uz 40 kilometrus attālo darba vietu ir gandrīz neiespējami, tādēļ viņa nolēmusi īrēt Rēzeknē dzīvokli. Mobilitātes pabalstu saņēmēju vidū tas ir retums, jo vairums tomēr izvēlas transporta kompensāciju, lai ar savu mašīnu dotos uz darba vietu.
Tādiem mērķiem to izvēlējās pirmā mobilitātes pabalsta saņēmēja Baiba Lagzdiņa, par kuras pieredzi Latvijas Radio jau ziņoja. „Ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību man izdevās atrast darbu," toreiz Baiba bija izvēlējusies darbu savā profesijā 45 kilometrus no mājām, taču iekļaušanās darba tirgū pēc pusgada bezdarba pieredzes pavēra arī durvis uz labāk apmaksātu un pievilcīgāku darbu, saka Baiba un turpina: „Es esmu tirdzniecības aģente lauksaimniecības firmā, kas izplata augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus. Šajā darbā ir arī lielāka alga, tādēļ mobilitātes pabalsts vairs nav nepieciešams.”
Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Solveiga Kabaka norāda, ka mobilitātes pabalsta jēga ir tieši palīdzēt atsperties pirmajos mēnešos, kad pārbaudes laikā alga vēl ir neliela. „Lielākā daļa darba devēju pārbaudes laikā piedāvā mazāku algu. Pēc pārbaudes laika alga pārsvarā tiek palielināta,” saka Kabaka.
Nodarbinātības valsts aģentūras Ludzas filiāles vadītājs Edgars Tereško stāsta, ka pārsvarā bijušajiem bezdarbniekiem izdodas atrast darbu kaimiņu Rēzeknes novadā. „Attālums variē no 22 līdz 52 kilometriem. Galvenie darba devēji ir Rēzeknes novadā. Specialitātes ir saistītas ar gaļas apstrādi un kokrūpniecību,” norāda Tereško.
Ventspils filiālē mobilitātes pabalstiem pieteikušies divi pretendenti, kas no pagastiem dodas uz darbu Ventspilī, atklāj filiāles vadītāja Linda Samorukova. „Šie cilvēki ir no pagastiem un dodas uz darbu Ventspilī,” saka Samorukova.
Divas trešdaļas mobilitātes pabalstu saņēmēju ir sievietes, lai gan bezdarbnieku rindās gandrīz pusi uz pusi ir abu dzimumu pārstāvji. Nodarbinātības valsts aģentūras nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka domā, ka sievietes ir uzņēmīgākas jauna darba meklējumos. „Pārsvarā sievietes ir tās drosmīgās,” pauž Kabaka.
Lielākā daļa mobilitātes pabalstu saņēmēju strādā ar 300 latu algu, lai gan minimālais slieksnis ir 200 lati, bet maksimālais - 400. Profesiju klāsts ir visdažādākais. „Cilvēki pieteikušies kā direktora palīgs, gaļas apstrādes iekārtu operators, lietvedis, lentzāģa operators, lauksaimniecības palīgstrādnieks, mežstrādnieki, ir gidi,” mobilitātes pabalsta saņēmējus raksturo Kabaka.
Lai gan pabalstiem pieteicies lielāks skaits, tomēr ne visi atbilduši tā saņemšanas kritērijiem. „Gadās, ka darba ņēmējs ir pārvērtējis šos kritērijus vai nav pareizi sapratis, piemēram, darba vieta atrodas tuvāk par 20 kilometriem no deklarētās dzīvesvietas,” norāda Kabaka.
Par to, ka mobilitātes pabalsti veicinās lauku iztukšošanos, trauksmi ceļ Pašvaldību savienība un tās pārstāvis Māris Pūķis. „Paši par sevi šie pabalsti atsevišķiem cilvēkiem palīdz, taču, ja mēs skatāmies kopumā no valsts viedokļa, tad kopumā tie ir pavisam nepareizi signāli. Vienlaikus pienāk signāli, ka vietējo ceļu vairs nebūs, ka sabiedriskais transports tiks centralizēts. Šajā fonā tas ir vēl viens signāls cilvēkiem - brauciet projām no tām vietām, kur jūs dzīvojiet,” uzsver Pūķis.
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka mobilitātes pabalstam ir liela nozīme mūsu valsts nelīdzsvarotās apdzīvotības radīto problēmu risināšanā. „Mobilitātes pabalsts palīdz risināt vienu no lielākajām problēmām Latvijas darba tirgū un ekonomikā vispār, proti, ka Latvijā cilvēki dzīvo krietni izkliedētāk nekā to vajadzētu mūsdienu ekonomikai,” pauž Strautiņš.
Kopumā finansējums mobilitātes pabalstiem piešķirts 98 tūkstošu latu apmērā, kas ļauj atbalstīt vismaz 350 bezdarbniekus. Patlaban mobilitātes pabalstu saņem vien 68 bijušie bezdarbnieki, kas ir septītā daļa no plānotajiem. Tādēļ jau no augusta pabalstus plānots padarīt pieejamākus, nosakot, ka pašreizējo sešu mēnešu vietā pietiek ar divu mēnešu bezdarba periodu, lai varētu tam pieteikties. Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte Līga Emule-Konone atzīst, ka viens no iemesliem ir pagaidām niecīgais atbalstīto skaits, tādēļ domāts, kā padarīt pabalstu pieejamāku. „Sākotnēji mēs gribējām sniegt atbalstu tiem, kas ilgstoši nespēj atrast darbu, bet tagad esam secinājuši, ka ir jādod plašākas iespējas. Mums ir iespēja piešķirt pabalstu 350 cilvēkiem, finansējums ir pietiekams, tādēļ paplašinām iespējas,” norāda Emule–Konone.
Eksperte atgādina, ka šis ir pilotprojekts un, kā parādījuši pirmie mēneši, ilgstošajiem bezdarbniekiem nemaz nav tik liela interese par mobilitātes pabalstu. Pārējie nosacījumi pabalsta saņemšanai paliek iepriekšējie - vakancei jābūt reģistrētai Nodarbinātības valsts aģentūrā, darba līgumam jābūt noslēgtam uz nenoteiktu laiku, jābūt vismaz minimālajai algai, bet ne vairāk par 400 latiem. Taču gada nogalē plānots vēlreiz izvērtēt šī atbalsta instrumenta efektīgumu un vērtēt, varbūt vēl kāda norma atvieglojama.
