MK apstiprina komisiju VDK dokumentu zinātniskai izpētei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Valdība otrdien apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu zinātniskai izpētei, informēja IZM pārstāve Laura Zaharova.

Likums „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” paredz Ministru kabinetam (MK) izveidot speciālo starpdisciplināro komisiju VDK dokumentu zinātniskai izpētei.

Komisija izveidota, lai veiktu bijušās VDK dokumentu zinātnisko, tostarp vēsturisko un juridisko, izpēti un materiālā un morālā kaitējuma izvērtēšanu, ko VDK nodarījusi Latvijas Republikai un tās iedzīvotājiem.

“Vairāki desmiti tūkstoši represēto personu lietas sāk izbalēt, jo tās ir rakstītas uz ne visai kvalitatīva papīra, tādējādi apdraudot šo personu ģimenēm iespēju ar tām iepazīties. Lai nodrošinātu šīs vēstures daļas saglabāšanu nākamajām paaudzēm, ir nepieciešams šīs represēto personu lietas un citus materiālus digitalizēt. Tam savukārt vajadzīgs papildu finansējums,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.

Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija organizē un koordinē zinātnes politikas īstenošanu, lai sagatavotu rīkojuma projektu par komisijas izveidi, tā lūdza Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātei, Latvijas Vēstures institūtam, Sociālās atmiņas pētniecības centram, Filozofijas un socioloģijas institūtam, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvam, Latvijas Okupācijas muzejam, Latvijas Vēstures muzejam un Latvijas Okupācijas izpētes biedrībai izvirzīt zinātniekus, kuri ir lietpratēji potenciālās komisijas kompetences jautājumos, kandidatūras dalībai komisijā.

Par komisijas vadītāju MK apstiprināja Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieku Dr. hist. Kārli Kangeri, savukārt komisijas priekšsēdētāja vietnieka vēstures jautājumos amatā apstiprināja Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieku Dr.hist. Ritvaru Jansonu, bet vietnieka juridiskās zinātnes jautājumos - Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāju Dr. iur. Kristīni Jarinovsku.

Komisijas sastāvā apstiprināti arī Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva eksperts Dr. hist. Ainārs Bambals, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Mag.hist. Bonifācijs Daukšts, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docents Dr.hist. Raimonds Cerūzis, Sociālās atmiņas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr.sc. comm. Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dr.phil. Solveiga Krūmiņa-Konkova, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docents Dr.hist. Jānis Ķeruss, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Dr.iur. Jānis Lazdiņš, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva galvenais arhīvists, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes maģistrants Bac.hist. Gatis Liepiņš, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Mag.hist. Rudīte Menģelsone, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Dr.hist. Jānis Taurēns un Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieks Mag.hist. Artūrs Žvinklis. Nepieciešamības gadījumā komisijas priekšsēdētājs var pieaicināt arī citus ekspertus.

Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti publiski būs pieejami pēc to zinātniskās izpētes – 2017.gadā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti