ĪSUMĀ:
- Rinkēvičs aicina valdību Misānes lietā vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
- Levits tikās ar iesaistītajām pusēm, apkopojot darāmo Misānes lietā.
- Tiesībsargs norādīja, ka ir daudz nezināmā lietā un Latvijai jāgatavojas ļaunākajam scenārijam.
- Vienlaikus tiesībsargam ir tiesas spriedums, kurā Misānes rīcība, aizvedot bērnu no DĀR, atzīta par pamatotu.
- Prezidents norādīja, ka ir vairāki scenāriji Misānes aizstāvībai, bet tos neatklāja.
- Prezidents norādīja uz sabiedrības lielo lomu Misānes aizstāvībā.
- Pirms sanāksmes pie Rīgas pils piketā bija pulcējušies Misānes atbalstītāji.
Rinkēvičs norādīja, ka 14. februārī izsmeltas Dānijā noteiktās nacionālās tiesiskās procedūras Misānes lietā, tādēļ rosinās valdību vērsties ar prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā arī noteikt pagaidu noregulējumu - izdošanas aizliegumu, līdz lietas izskatīšanai.
Levits pirmdien pārrunāja ar iesaistītajām pusēm jau izdarīto, un pēc sarunas visi pārdomās, kādas vēl varētu būt iespējas. Tuvākajā laikā informācija tiks apkopota.
Tiesībsargs Juris Jansons, pēc sarunām sacīja, ka visas institūcijas meklēs risinājumus, bet jārespektē arī Dānijas tiesas lēmums un jāgatavojas izdošanai. "Manas bažas kā tiesībsargam ir tādas, ka, ja Dānijas tiesa tā lēmusi par izdošanu, tātad ir jāgatavojas ļaunākajam scenārijam. Visas cerības vēl neatmetam un raugāmies. Bet ir jāsāk gatavoties, kā mēs varēsim palīdzēt pilsonei Misānei, ja viņa tiek izdota un varbūt pat notiesāta Dienvidāfrikas Republikā - kā var nodrošināt to, lai, atbilstoši starptautiskajām konvencijām, viņas cilvēktiesības tiek nodrošinātas," stāstīja Jansons.
Šajā lietā problēmas sagādā arī informācijas vakuums. Publiski zināms, ka Misāni apsūdz DĀR tiesas lēmuma pārkāpšanā, no valsts izvedot savu meitu. To uzskata par bērna nolaupīšanu. Tiesībsargs Jansons norādīja, ka viņa rīcībā ir pagājušā gada Latvijas spriedums, ar kuru Misānas rīcība, bērnu aizvedot, atzīta par pamatotu un bērna interesēs. Vēl ir iespēja iepazīties ar Dānijas nolēmumiem par izdošanu, bet plašākas informācijas par DĀR izvirzītajām apsūdzībām nav.
"Ir ļoti daudz nezināmā. Es pat teikšu tā, ir sajūta, ka atsevišķos gadījumos tā informācija diezgan agresīva un tendencioza tiek pasniegta. Un tādu racionālu, saprātīgu izvērtējumu ir ļoti grūti izdarīt, ja nav dokumentu," sacīja Jansons.
Par tiesas neatkarību pēc sanāksmes runāja arī Valsts prezidents. Levits norādīja, ka valsts līdz šim ir daudz darījusi, lai palīdzētu Misānei. Ir veiktas pārrunas gan ar Dānijas amatpersonām, gan Dienvidāfrikas Republikas amatpersonām, un šādu rīcību amatpersonas neuzskata par tiesas ietekmēšanu.
Vienlaikus prezidents norādīja, ka Misānes lietā ļoti liela ir arī sabiedrības loma. Zināms, ka vietnē "Change.org" savākti jau vairāk nekā 25 000 parakstu, pieprasot izdot Latvijai par sava bērna nolaupīšanu Dienvidāfrikas Republikā apsūdzēto Kristīni Misāni. Petīcijas iniciatore ir Aija Lulle.
"Es varu teikt, ka Ārlietu ministrija (ĀM) patiešām ir sniegusi visu iespējamo konsulāro palīdzību šajā lietā. Lēmumu pieņem neatkarīga Dānijas tiesa.
Bet šie humanitārie jautājumi... Tur, protams, arī ir starptautiskas institūcijas, tur arī svarīga ir pilsoņu iesaiste. Tāpēc arī šai petīcijai, kas ir nesen iesākta, var būt zināma loma humanitāro jautājumu risināšana," sacīja Levits.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), sacīja, ka meklēs iespējas Misāni aizstāvēt: "Šī valdība aizstāvēs jebkuru mūsu valsts pilsoni jebkurā pasaules malā, tai skaitā, protams, Misānes kundzi."
Tomēr amatpersonas pēc pirmdienas tikšanās nenāca klajā ar tiešu tālākās rīcības plānu Misānes lietā.
Tikšanās laikā klāt bija premjers Kariņš, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija), tiesībsargs Juris Jansons, ĀM valsts sekretārs Andris Pelšs, Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV") un Latvijas interešu pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce.
Vēl pirms sanāksmes pie Rīgas pils pulcējās Misānes atbalstītāji, kuri iesniedza Valsts prezidenta kancelejā ap 350 cilvēku parakstītu vēstuli Misānes atbalstam.
"Eiropas Savienībai būtu jāaizstāv savi pilsoņi! Manuprāt, tas ir ļoti ļoti svarīgi. Lai mēs justos droši savā valstī. Lai tā rindiņa pasē, kur rakstīts, ka mēs esam Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi – lai viņa nav pa tukšo," sacīja piketētāja Laura.
Piketētāji izmantoja iespēju iztaujāt ģenerālprokuroru.
"Mēs paskrējām pakaļ. Viņš laipni atnāca atpakaļ un teica, ka viņam ir uzdevumi, kuri uzdoti prokuratūrai, ko šajās divās dienās izdarīt. Uz to mēs prasījām: "Ko?" Un viņš teica, ka viņš to nedrīkst teikt.
"Laikam nevar publiski atklāt. Acīmredzot tā ir tāda stratēģija," piebilda Misānes atbalstītājs, Saulkrastu draudzes mācītājs Ivo Pavlovičs
"Taču mēs esam priecīgi arī dzirdēt to, ka valdības pārstāvji saka, ka viņi darīs visu, ko varēs. Mēs ceram, ka tā arī būs," uzsvēra piketētāja Agnese.
KONTEKSTS:
2018. gada decembrī Misāni, kura lidoja darba darīšanās, Dānijas lidostā aizturēja un apcietināja, jo Dienvidāfrika pēc bērna tēva apsūdzības viņu izsludināja meklēšanā par bērna nolaupīšanu, dokumentu viltošanu un citiem pārkāpumiem. Misānei Dienvidāfrikā draud cietumsods līdz 15 gadiem. Pati Misāne iepriekš skaidroja, ka no Dienvidāfrikas bēga, glābjot sava bērna dzīvību.
Iepriekš Misānes izdošana Dienvidāfrikai bija paredzēta tikai divas dienas pirms Dānijas apgabaltiesā plānots lemt par sievietes iespējamo atbrīvošanu, taču pirmdien, 10. februārī, kļuva zināms, ka Dānija īslaicīgi atlikusi Misānes izdošanu, tādējādi ļaujot viņai piedalīties piektdien, 14. februārī, Kopenhāgenā paredzētajā tiesas sēdē. Savukārt Dānijas tiesa 14. februārī lēma neatbrīvot apcietinājumā esošo Latvijas pilsoni.
Latvija ir atkārtoti aicinājusi Dāniju neizdot Misāni Dienvidāfrikai. Misānes piederīgie arī vērsušies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bet tiesa prasību nepieņēma.
