Sadaļas Sadaļas

Mirušo skaits Latvijā gada sākumā krietni palielinājies

Iedzīvotāju mirstība šā gada sākumā, salīdzinot ar pagājušo gadu, krietni palielinājusies. Pirmajās 17 nedēļās mirušo skaits Latvijā pieaudzis par 23,5%. Demogrāfs skaidroja, ka šo tendenci visnotaļ ietekmējusi Covid-19 pandēmija, taču, tuvojoties vasarai, mirušo skaita pieaugums samazinās. Tikmēr uzrunātie apbedīšanas biroji neizjūt darba apjoma pieaugumu.

Mirušo skaits Latvijā gada sākumā krietni palielinājiesLinda Spundiņa

Gada pirmajās 17 nedēļās jeb līdz maijam vērojams mirušo skaita pieaugums gandrīz par ceturtdaļu, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn. No janvāra līdz maijam miruši vairāk nekā 11 000 cilvēku, taču pērn – nedaudz vairāk nekā 9000. Bet vēl gadu iepriekš – nepilni 10 000 iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Demogrāfs, Latvijas Universitātes profesors Juris Krūmiņš skaidroja, ka mirstības pieaugums vērojams ziemā – kā ik gadu, taču šogad to būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija.

"Faktiski jau ziemas mēneši arī bez šādas pandēmijas parasti uzrāda lielāku mirušo skaitu, sevišķi, ja ziemas mēnešos vēl iekrīt gripas epidēmija, tad ziemā parasti ir šāds saslimstības un mirstības pacēlums. Bet šogad tas ir ļoti izteikti – pat par 30%–40% procentiem vairāk, un skaidrs, ka tas ir saistīts ar pandēmiju," atzina profesors.

Straujš mirstības pieaugums sācies jau pērn novembrī, bet, tuvojoties pavasarim, tas arvien samazinājies, un demogrāfs teica, ka tā ir laba tendence.

Vidējais mūža ilgums Latvijā šobrīd augstāks nekā jebkad agrāk: vīriešiem 70 un sievietēm gandrīz 80 gadi.

"Pēdējos gadus mūža ilgums ir palielinājies nedaudz – ap 0,3; 0,8 gadi vīriešiem. Bet, ļoti iespējams, ka šis gads ar mirstības pieaugumu var ienest nepatīkamas tendences," sprieda Krūmiņš.

Valmieras apbedīšanas biroja "Ritus" vadītājs Jānis Lecis stāstīja, ka uzņēmums šobrīd īpašu darba pieaugumu nenovēro.

"Tas bija pirms mēneša, pirms diviem, kad pansionātos ļoti daudzi vecie cilvēki mira – to mēs izjutām, bet tagad, vismaz pēc mūsu pieredzes, tas ir pierimis un nav vairs tik traki, kā bija," atzina Lecis.

Arī Rīgas apbedīšanas biroja "Krusts" pārstāve Kristīne Rostoka pauda, ka pieprasījums pēc uzņēmuma pakalpojumiem neesot manāmi pieaudzis.

"Varbūt minimāli [pieaudzis], tomēr gada griezumā tas izlīdzinās. Ļoti grūti to statistiku veikt, jo pārsvarā tie tiešām ir gados veci cilvēki, kuri nodzīvojuši skaistu un garu mūžu," stāstīja Rostoka.

Demogrāfs Krūmiņš norādīja uz vēl vienu svarīgu rādītāju – veselīgo dzīves īpatsvaru, kas atspoguļo to, cik lielu savas dzīves daļu cilvēks nodzīvo bez būtiskām slimībām. Pašlaik Latvijā šis rādītājs ir aptuveni 60% pret kopējo dzīves ilgumu, kas nav labs īpatsvars, jo Eiropas Savienībā vīriešiem tie ir 80%, bet Skandināvijā pat 90%.

"Es domāju, ka tas, ka tagad ir dažādi ierobežojumi un tiek varbūt atliktas arī ārstnieciskās procedūras uz vēlāku laiku, tas atstās ietekmi neapšaubāmi kādu laiku uz priekšu," lēsa profesors.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra publiskotajiem datiem – no visiem mirušajiem minētajā laika periodā Covid-19 infekcija bija 13% aizgājēju.

Dati arī liecina, ka visvairāk mirušo šogad pirmajās 17 nedēļās bijis Rīgas reģionā, kam seko Latgale. Savukārt, ja skatās pēc dzimuma, tad visvairāk mira sievietes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt