Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

Intervija ar Neilu Balgali

Rīta Panorāma

Intervija ar Māru Lāci

Intervija ar premjeru Māri Kučinski

Ministru prezidents: Jāmēģina pacīnīties par Salacgrīvai tīkamo «Rail Baltica» trasi

Latvijai nevajadzētu "norakstīt" Salacgrīvas novada pašvaldības piedāvāto alternatīvo "Rail Baltica" trases variantu, šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā „Rīta Panorāma” pauda Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).

Pēc premjera teiktā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem vēlreiz būtu jādodas uz Briseli un jāmēģina panākt to, lai tiktu atbalstīts Salacgrīvas novada domei tīkamais C-5 trases variants.

Ministru prezidents uzsvēra, ka VARAM jāmēģina pacīnīties par Salacgrīvas novada pašvaldības atbalstīto C-5 trases variantu.

"Par savām interesēm ir jāiestājas. (..) Ja mēs kaut ko nepamēģināsim, mēs neuzzināsim,” sprieda premjers Kučinskis.

Viņš gan norādīja, ka ar "Rail Baltica" projekta attīstību kavēties nevajadzētu. Tāpēc valdība otrdien, 9.augustā, visticamāk, atbalstīs Satiksmes ministrijas virzīto, bet Salacgrīvas novada pašvaldības neatbalstīto B2-2 trases variantu, taču vienlaikus saglabājot C-5 trases variantu kā iespējamo alternatīvu.

Jau ziņots, ka valdība sēdē otrdien, 9.augustā, plāno izšķirties pa "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā.

Tāpat vēstīts, ka pēdējās sarunas starp Salacgrīvas novadu, Satiksmes ministriju un iedzīvotājiem notika 14.jūlijā, un tajās ministrija, par spīti salacgrīviešu neapmierinātībai, nolēma izskatīšanai valdībā piedāvāt Salacgrīvai netīkamo variantu.

Iepriekš Salacgrīvas novada atbalstītais “Rail Baltica” sliežu ceļš C-5 skar par 20 īpašumiem mazāk nekā ministriju un dabas uzraugu atbalstītā B2-2 trase, toties 60 metru platā joslā šķērso aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000”. Lai risinātu situāciju, pašvaldība piedāvā paplašināt dabas liegumu "Natura 2000" savā teritorijā apmaiņā pret vēlamo «Rail Baltic» maršrutu.

"Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām projekta izmaksām.

Ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt