Ministru amatu dalīšana: bažas par sabiedrības saliedētības atstāšanu novārtā un neskaidrība ap Gerhardu

Valdības veidošanas sarunu vadītāja Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") piedāvātais ministru amatu sadalījums un neoficiālās versijas par konkrētiem ministru amatiem vēl nebūs galīgais variants, pārliecināti politikas vērotāji. Lielākās grūtības paredzamas saistībā ar Zemkopības ministrijas vadību.

Ministru amatu dalīšana: bažas par sabiedrības saliedētības atstāšanu novārtā un vingrojumi ap Gerhardu
00:00 / 03:39
Lejuplādēt

"Jaunā Vienotība" nākamajā valdībā gatava uzņemties premjera un sešu ministru pilnvaras. Par Krišjāni Kariņu premjera amatā un Edgara Rinkēviča darba turpināšanu ārlietu ministra krēslā šaubījies retais.

Savukārt finanšu ministra amatam varētu tikt virzīts Arvils Ašeradens, kura vārds saistībā ar šo amatu izskanēja jau pirms četriem gadiem. Iespējams, izglītības un zinātnes ministra amatā varētu startēt kādreizējā veselības ministre Anda Čakša, tieslietu ministra amatā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Savukārt labklājības ministra amatam apspriežot Evikas Siliņas kandidatūru, bet enerģētikas un klimata ministra amatu varētu piedāvāt Raimondam Čudaram.

No "Apvienotā saraksta" reģionālās attīstības ministra amatam varētu tikt nominēts Māris Sprindžuks; iekšlietu vai zemkopības ministra amatam apsver Māra Kučinska kandidatūru. Bet veselības ministru varētu meklēt ārpus deputātu vidus.

Savukārt Nacionālās apvienības nometnē ministra amatus varētu saglabāt Nauris Puntulis Kultūras ministrijā un Ilze Indriksone Ekonomikas ministrijā. Aizsardzības ministra amatam tiekot apspriesta Ināras Mūrnieces kandidatūra. Bet par piedāvājumu satiksmes ministra amatā vēl nav skaidrības.

Atbildība par saliedētības jautājumiem

Izvērtējot šīs versijas, politologs Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds norādīja, ka piedāvātais sadalījums nav liels pārsteigums, taču kandidātu meklējumi, piemēram, veselības jomas pārraudzībai, nešķiet viegls uzdevums. Tāpat "Jaunajai Vienotībai" uzmanību vajadzētu pievērst arī sabiedrības saliedētības, integrācijas jautājumiem. Tos atstājot Nacionālās apvienības pārraudzītas Kultūras ministrijas atbildībā, virzība nenotikšot.

"Kam var, protams, nepiekrist, bet

manā vērtējumā tas ir viens no galvenajiem cēloņiem, kāpēc mēs atpaliekam – mēs nespējam savākt sabiedrību kopā.

Nacionālajai apvienībai šī integrācija gan attiecībā uz etnolingvistiskām grupām, latviešu-krievu jautājumā, gan sabiedrības daudzveidīgumu ar subkultūrām – viņi šīs problēmas redz drīzāk ejam, nekā nākam. Tāpēc loģiski būtu, ka "Jaunā Vienotība" atrastu veidu, kā atbildēt par šiem jautājumiem. Viņi ir vienīgie, kuri šo jautājumu izvirza, tāpat ir lozungs par pilsoniskās sabiedrības veidošanu un tamlīdzīgi," sacīja Rozenvalds.

Gerharda personība un Siliņas spējas

Lielākā neziņa nākamajā valdībā ir ap zemkopības ministra amatu. Nacionālās apvienības pārstāvji iepriekš pauduši, ka vēlētos pretendēt uz visiem līdzšinējiem ministru amatiem. Taču Kariņa piedāvājumā zemkopības jomu uzticētu "Apvienotajam sarakstam", bet Nacionālajai apvienībai piedāvāta satiksmes joma.

Šo piedāvājumu politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" vadītājs Filips Rajevskis saista ar Kaspara Gerharda personību: "Man ir nelaba sajūta, ka notiek saruna gan par ministrijām, gan par kandidatūrām. Mēs jums dosim labu ministriju, bet varbūt tomēr visi ievērojam principu, ko Kariņš definēja nākamajā dienā pēc vēlēšanām, ka neievēlētie nav ministru amatos."

Komentējot pašlaik neoficiālas versijas par konkrētām kandidatūrām uz ministra amatu, Rajevskis atzina, ka pārsteidzoša būtu Andas Čakšas pievēršanās izglītības un zinātnes ministra amatam. Kā lielu izaicinājumu viņš minēja arī Evikas Siliņas kandidatūru labklājības jomas nozarei.

"Tās ir ugunskristības, ja pirmais ministra amats ir labklājības ministra amats. Ja nemaldos, šāds ministrs bija Uldis Augulis, kuram tas bija pirmais ministra amats. Ja tās [ugunskristības] iztur, tad var teikt, ka šādam cilvēkam ir krampis un viņš ir uz palikšanu politikā," norādīja Rajevskis.

Partiju pārstāvju sarunas par valdības aprisēm notiks piektdienas, 4. novembra, pēcpusdienā, un jāsagaida oficiāli vēstījumi.

"To es kā atrunu gribētu teikt – mēs apspriežam baumas!" piebilda Rajevskis.

KONTEKSTS:

Nākamās koalīcijas partneri "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība parakstīja sadarbības memorandu, kurā citstarp politiskie spēki par sasniedzamajiem mērķiem izvirzījuši valsts drošības uzlabošanu, veselības aprūpes pilnveidošanu, Latvijas enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšanu un apņēmušies nesaudzīgi cīnīties pret korupciju. Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.

Tāpat "Jaunā Vienotība" piedāvājusi atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet "Apvienotajam sarakstam" un Nacionālajai apvienībai – katrai pa četrām ministrijām.

14. Saeimas vēlēšanas notika 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".

Jaunievēlētā 14. Saeima uz pirmo sēdi sanāca 1. novembrī. 14. Saeimas pirmajā sēdē deputāti izraudzījās Prezidija locekļus, par Saeima priekšsēdētāju ievēlēts "Apvienotā saraksta" pārstāvis  Edvards Smiltēns.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti