Jaunā pedagogu atalgojuma modelī skolotāju algas veidosies no esošo mērķdotāciju sadales, 27 miljonu eiro pieauguma gadā un ietaupījuma no skolu tīkla sakārtošanas. Šadurskis gan pilnībā izslēdza iespēju, ka algu palielinājuma grafiks varētu būt tāds, kas prasītu vairāk līdzekļu nekā šim, 2016.gadam, paredzētais 9 miljonu eiro pieaugums. Bet turpmākajos gados gan par pieaugumu ir jārunā, viņš sacīja.
Viens finansējuma pieauguma avots varētu būt skolu tīkla sakārtošana. “Būsim reālisti, tā skola, kur ir tikpat daudz skolēnu, cik skolotāju... neviena bagāta valsts pasaulē šādu modeli nespēj turēt. Tātad viena otra skola būs jāslēdz,” atzina ministrs.
Tomēr pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu, varētu nodrošināt priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas. Tam būtu nepieciešami apmēram 2,5 miljoni eiro gadā, un tiktu veidots speciālais likums. “Esmu pārliecināts, ka valdībā būs izpratne par šo līdzekļu piešķiršana 2017.gadā,” sacīja Šadurskis.
Premjers un finanšu ministre šai idejai pagaidām “nē” neesot pateikuši.
Šadurskis arī solīja, ka pedagogu jaunais atalgojuma modelis būs gatavs un iesniegts Ministru kabinetā līdz jūnija beigām, un ideālā gadījumā tas jūnijā jau būs apstiprināts. Modeļa galīgā versija gan vēl prasīs vairākus mēnešus darba. Ministrs drīzumā tiksies arī ar Ikšķiles vidusskolas direktoru Česlavu Batņu, kurš izstrādājis savu – alternatīvu modeļa versiju. Iespējams, ministrijas modelī tiks iekļauts kaut kas no šā piedāvājuma.
Ministrs arī sola izstrādāt finansējuma pieauguma grafiku no 2017.gada un uz priekšu.
Šādu ministrijas skatījums uz skolotāju atalgojuma jautājuma risināšanu atzinīgi vērtē gan pedagogu arodbiedrībā, gan pašvaldību savienībā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga ceturtdien notikušo sarunu ar ministriju raksturoja kā konstruktīvu un profesionālu. Turklāt izrunāti jautājumi, kas gadiem nav risināti - gan pirmsskolā, gan akadēmiskā vidē, gan atbalsta personālam, gan mazajās izglītības iestādēs. Un ministram esot skaidrs redzējums par risinājumiem, piebilda Vanaga.
Viņa arī norādīja, ka būtu jārod iespēja šogad nepazaudēt skolotāju algām rezervētos papildu deviņus miljonus eiro. Bez algu paaugstinājuma grafika jaunajā modelī gan neiztikt, uzsvēra Vanaga.
Pašlaik sarunu process skolotāju algu jautājumā sāk iegūt konstruktīvu formu un iezīmēti ceļi, kā nonākt pie kopēja rezultāta, pauda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure. Viņa atzinīgi vērtē to, ka ministrija sāk domāt par sociālajām garantijām. Tomēr jāmeklē risinājums par pirmsskolas pedagogu atalgojuma modeli, kādu ietekmi tas atstās un kā to atrisināt.
Jau ziņots, ka 2015.gada septembrī LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrijas sarunas par jaunu atalgojuma modeli nonāca strupceļā. Novembrī notika pedagogu vienas dienas brīdinājuma streiks.
Savukārt šogad LIZDA un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) atbalstījusi alternatīvu pedagogu darba samaksas modeli. Organizācijas vienojās veidot darba grupu, lai pilnveidotu šo modeli. Alternatīvā modeļa autors, Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa aplēsis, ka reformai ik mēnesi no budžeta vajadzētu papildus 1,9 miljonus eiro.
