"Gan Eiropā, gan Āzijā līdzīgi kā pagājušā gadsimta 20. un 30. gados sevi piesaka revizionistiskas lielvaras, savukārt tradicionālajos liberālās demokrātijas balstos pieaug izolacionisma tendences," klāstīja Rinkēvičs.
ĪSUMĀ no ārlietu debatēm Saeimā:
- Covid-19 pandēmija atstājusi lielu, līdz galam neapjaustu ietekmi uz pasauli.
- Pērn pēc ļoti grūtām sarunām tika pieņemts ES daudzgadu budžets.
- Tuvākos 7 gados Latvija no ES saņems gandrīz 10,5 miljardus eiro, kas ir 39% pieaugums.
- ES nepieciešams padziļināt sadarbību ar Ukrainu, Gruziju, Moldovu.
- Apvienotā Karaliste paliek uzticams Latvijas partneris; sadarbība jāpadziļina.
- Latvijas aizsardzības izdevumi – 2,3% no IKP, jāturpina investēt šajā jomā.
- Latvijai jāturpina sadarboties ar transatlantisko partneri – ASV.
- Ķīna – strauji augoša vara ar ambiciozu ārpolitiku; var kļūt par lielāko ekonomiku.
- Eiropai jāattīsta stratēģija savu politisko un ekonomisko interešu aizstāvībai.
- Ilgtermiņa drauds demokrātijai un sabiedrības veselībai ir dezinformācija.
- Nepieciešams atrast tādu sociālo mediju regulējumu, kas ievēro atbildīgu vārda brīvību.
- Latvijā un ES kopumā vairāk jāinvestē neatkarīgos, profesionālos un kvalitatīvos medijos.
- 2020. gads bijis ļoti sarežģīts, izaicinājumu un neskaidrību pilns arī ekonomikā.
- Krievija pērn aktīvi turpināja vēstures viltošanu, tendenciozi atspoguļojot vēstures faktus.
- Latvija turpinās sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai.
- Premjers piekrīt: Jāiestājas demokrātijas sardzē ne tikai pašu mājās.
- Latvijas diaspora – būtisks atbalsts valsts politisko un ekonomisko interešu pārstāvībai.
Covid-19 pandēmijas izaicinājumi
Pēc Rinkēviča teiktā, cīņa ar globālo Covid-19 pandēmiju un tās izraisītajām sekām ekonomikā, populisma uzplūdi daudzviet pasaulē, pēc ''Brexit'' Eiropas Savienība (ES) apliecina, ka Latvijas diplomātijai būs jāturpina pildīt arī galvenais uzdevums – valsts neatkarības saglabāšana un nostiprināšana ļoti mainīgos apstākļos.
Ministrs akcentēja, ka Covid-19 pandēmija atstāja lielu un vēl līdz galam neapjaustu ietekmi uz pasauli 2020. gadā un turpinās ietekmēt pasauli arī šogad
– gan veselības situāciju, gan personu, preču un pakalpojumu pārvietošanos, gan digitālo risinājumu aizvien plašāku izmantošanu visās dzīves jomās. Tomēr pandēmija nav mazinājusi nepieciešamību strādāt arī ar jautājumiem, kas pastāvēja pirms Covid-19 pandēmijas un turpināsies arī pēc vīrusa savaldīšanas.
"Joprojām būs svarīgi vērsties pret mēģinājumiem ļodzīt starptautiskajās tiesībās balstīto sistēmu. Joprojām būs jāvēršas pret tradicionāliem draudiem valstu un reģionu drošībai. Joprojām būs jābūt gataviem reaģēt uz jauniem apdraudējumiem – arī tādiem, kurus šobrīd mēs nevaram pat prognozēt," teica ministrs.
Pērn Covid-19 pandēmijas globālā krīze ir kļuvusi arī par Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta izturības testu, tā spēju un prasmju pārbaudi.
Latvijas valsts vēsturē notika lielākā tautiešu repatriācija – primāri tā tika nodrošināta Latvijas valstspiederīgajiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, kuriem atrašanās ārvalstī nebija iespējama. Piemēram, 2020. gada pirmajā pusgadā Konsulārais dienests apkalpoja nepilnus 44 000 zvanu. Tāpat martā un aprīlī tika saņemti ap desmit tūkstošiem e-pasta vēstuļu.
Ārlietu ministrs akcentēja, ka šī gada sākumā tiks iniciēta diskusija par Latvijas ārpolitikas scenārijiem eiroatlantiskajā telpā 2030. gadam.
Jāturpina stiprināt ES; Latvijai lielas investīcijas
Ministrs sacīja, ka Latvijas interesēs ir ES, kas balstīta demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību konceptā.
"Tikai aktīvi atbalstot un nostiprinot šādas iniciatīvas, mēs varam ietekmēt kopīgus Eiropas procesus, nodrošināt savas intereses un līdz ar to arī stiprināt paši sevi. Pasaules polarizācija un viedokļu atšķirības starp ASV, Eiropu, Krieviju un Ķīnu tomēr var nākt ar jaunām dilemmām. Viens gan ir skaidrs – Latvijai jāturpina būt tai valstij, kas stiprina gan Eiropu, gan transatlantiskās saites ar ASV un Kanādu," teica Rinkēvičs.
Pēc viņa sacītā, pērn pēc ļoti grūtām sarunām tika pieņemts ES daudzgadu budžets. Sarunas par daudzgadu budžetu vienmēr ir sarežģītas, bet šoreiz, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos, jaunu prioritāšu parādīšanos, kā arī tiesiskuma jautājumus, tās bija īpašas.
"Rezultāts Latvijai ir ļoti labs. Tuvāko septiņu gadu laikā Latvija no Eiropas Savienības saņems gandrīz 10,5 miljardus eiro, kas ir 39% pieaugums,
salīdzinot ar iepriekšējo septiņu gadu periodu. Papildus vēl varēsim aizņemties aptuveni 2,5 miljardus eiro uz izdevīgiem nosacījumiem. No šiem līdzekļiem gandrīz pieci miljardi eiro var tikt ieguldīti tieši ekonomikas atveseļošanā no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes. Vienlaikus būtiski tiks stiprināts pamats Latvijas tālākai izaugsmei, kas balstīsies uz klimatam draudzīgāku ekonomiku un digitalizāciju," teica ministrs.
Viņš norādīja, ka Latvija arvien skaļāk piesaka sevi kā valsti, kas vēlas attīstīt klimata neitrālu ekonomiku. Pērn pieņemtais Eiropas Zaļais kurss un tajā atrunātie klimata mērķi iezīmē jaunu pavērsienu mūsdienu Eiropas politiskajā domāšanā.
No ES atveseļošanas instrumenta dalībvalstīm vismaz 37% ir jāatvēl cīņai pret klimata pārmaiņām. Tas nozīmē, ka ar ES Zaļā kursa un jaunās atveseļošanas pakotnē ietilpstošajiem grantiem būs iespējams vēl vairāk mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem un veicināt ilgtspējīgu enerģētisko politiku.
Ministrs atzīmēja, ka svarīgi, lai ES investīcijas ir mērķtiecīgas un atbilstošas valsts ilgtermiņa attīstības stratēģijai, īpašu uzmanību pievēršot reģionālajai attīstībai un darba produktivitātes celšanai.
Izglītība, zinātne un pētniecība noteikti ir jomas, kuras ir svarīgas Latvijas nākotnei, uzsvēra ministrs.
Jāpadziļina sadarbība ar Ukrainu, Gruziju, Moldovu
Ārlietu ministrs atzina, ka pagājušajā gadā austrumu kaimiņu reģionā notika vairāki satricinājumi, tai skaitā vardarbīga protestu apspiešana un represijas pret pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā pēc falsificētajām prezidentu vēlēšanām, kā arī militārā eskalācija Kalnu Karabahas reģionā.
"Ņemot vērā šos notikumus reģionā, jādomā jauni un ilgtermiņa sadarbības mērķi ar sešām partnervalstīm Austrumu partnerības politikas formātā. Tāpēc uzskatām, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešams padziļināt sadarbību ar trim asociētajām partnervalstīm – Ukrainu, Gruziju, Moldovu, kas vēlas ciešāku integrāciju ar Eiropas Savienību," sacīja Rinkēvičs.
Pēc viņa teiktā, Eiropas politikai attiecībā uz šīm partnervalstīm ir jāturpina balstīties uz demokrātijas un likuma varas principu stiprināšanu, atbalstu reformu progresam, kā arī uz atbalstu partnervalstu teritoriālajai integritātei un suverenitātei.
Attiecības ar Lielbritāniju un Trīs jūru iniciatīva
Ministrs pievērsās arī Apvienotā Karalistes izstājai no ES un ar to saistītajām izmaiņām.
"Lai gan daudzus praktiskus jautājumus saistībā ar "Brexit" sekām risināsim vēl ilgu laiku, īpaši jāuzsver, ka Apvienotā Karaliste ir un paliek Latvijai uzticams partneris un sabiedrotais. Mūsu uzdevums ir padziļināt sadarbību ar Apvienoto Karalisti Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, transatlantiskajā kopienā un globāli," teica Rinkēvičs.
Pēdējā gada laikā ir būtiski pieaugusi Trīs jūru iniciatīvas nozīme Baltijas, Adrijas un Melnās jūras reģionā. Aukstā kara gados šis reģions tika atmests atpakaļ savā attīstībā, infrastruktūra un ekonomika tika noplicinātas.
Trīs jūru iniciatīva, pēc ministra sacītā, rada labākus priekšnosacījumus reģiona drošībai un dod papildu iespējas izlīdzināt un mazināt atšķirības Eiropas transporta, enerģētikas un digitālās infrastruktūras kvalitātē.
"Īpaši svarīgi, lai jaunā ASV administrācija turpina iesaistīties šajā iniciatīvā, kas ir būtiska visam reģionam. Latvija kopš 2018. gada ir devusi būtisku pienesumu Investīciju fonda izveidē, un pērn tika oficiāli apstiprināts lēmums par Latvijas ieguldījumu Investīciju fondā. Turpmāk ir svarīgi panākt, lai sarunās ar Investīciju fondu tiek apstiprināti Latvijas un reģiona izaugsmi veicinoši infrastruktūras projekti transporta, enerģētikas un digitālajā infrastruktūrā," teica ministrs.
Latvijai jāturpina ieguldīt aizsardzībā
Ministrs akcentēja arī, ka Latvija ir atbildīga NATO kolektīvās aizsardzības sistēmas dalībniece. Pašlaik Baltijas valstu teritorijā dislocēti karavīri no 19 NATO dalībvalstīm, kas skaidri parāda alianses apņemšanos rūpēties par visu savu dalībvalstu drošību.
"Vēlos īpašu paldies sacīt mūsu Kanādas draugiem un sabiedrotajiem, kuri turpina NATO ietvarnācijas pienākumu pildīšanu Latvijā – tas ļoti ir spēcīgs signāls atturēšanai un solidaritātei," sacīja Rinkēvičs.
Šogad Latvijas aizsardzības izdevumi veido 2,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP).
"Latvijai kā NATO dalībvalstij ir jāturpina investēt savā aizsardzībā, tostarp savu kā NATO dalībvalsts spēju stiprināšanā un pilnveidošanā gan uz sauszemes, gan gaisā, gan jūrā. Tas vienlaikus nozīmē paplašinātu ekspertīzi un rīcību arī kiberdrošības jomā un stratēģiskās komunikācijas jautājumos, solidāru rīcību, piedaloties starptautiskajās operācijās, valsts iekšējās stabilitātes, kā arī imunitātes pret ārējiem hibrīddraudiem nodrošināšanu," teica ministrs.
Pēc viņa sacītā, šogad diplomātiem būs jāstrādā arī pie alianses politiskās vienotības stiprināšanas.
"Strauji mainīgajā pasaulē tas ir nemitīgs darbs. Lai esošajām aizsardzības spējām krīzes situācijā būtu nozīme, jābūt ne tikai politiskai gatavībai tās izmantot. Jābūt arī vienotai draudu uztverei aliansē un sabiedroto kopīgam redzējumam par stratēģisko un taktisko rīcību un resursu pārdales prioritātēm. Šajā kontekstā turpināsies diskusija par “NATO 2030”, kas ir nākotnes ideju process, tādējādi sniedzot ieguldījumu jaunas stratēģiskās koncepcijas veidošanā," norādīja Rinkēvičs.
Vienlaikus, pēc ministra sacītā, šogad būs jārunā arī par ES spēju pielāgoties globālajiem drošības izaicinājumiem.
"Šie centieni nedrīkst radīt maldīgu priekšstatu par Eiropas Savienības mērķi kļūt militāri autonomai un dublēt NATO funkcijas, kas tādējādi iespaidotu arī transatlantisko vienotību. Mēs esam piesardzīgi par stratēģiskās autonomijas izvirzīšanu par centrālo vadmotīvu Eiropas aizsardzībā un militārajā sadarbībā. Primāri ir jāstiprina stratēģiskā autonomija tādās kritiski svarīgās nozarēs, kurās Covid-19 krīze izgaismojusi Eiropas Savienības vājos punktus, piemēram, daudz operatīvāka dalībvalstu koordinācija krīzes situācijās, industriālas kapacitātes un kritiskās infrastruktūras aizsardzība," teica ārlietu ministrs.
Viņš atzina, ka starptautiski aizvien vairāk palielinās Arktikas reģiona nozīme un valstu stratēģiskā interese par to. Aktuālo jautājumu loks aptver gan drošību, klimatu un ekoloģiju, gan ekonomiskos un politiskos jautājumus.
"Arktika ir kļuvusi arī par daļu no Latvijas ārpolitiskās dienaskārtības dialogā ar partneriem Baltijas jūras un Arktikas reģionā. Ņemot vērā pieaugošo fokusu uz reģionu, arī Latvijas interesēs ir Arktikas ilgtspējīga un mierīga attīstība, kas ir balstīta starptautiskajā sadarbībā. Tādēļ Latvija gatavos pieteikumu novērotājvalsts statusa iegūšanai Arktikas padomē, kas ir ietekmīgs domapmaiņas un starptautiskās sadarbības forums," atzīmēja Rinkēvičs.
Latvijai jāturpina sadarboties ar ASV
Ārlietu ministrs runā pievērsās arī notiekošajam ASV, norādot, ka "pašlaik mēs Amerikas Savienoto Valstu sabiedrībā, tās politikā un arī ārpolitiskā vērojam dinamiskus procesus".
Neatkarīgi no ASV administrāciju maiņas Latvijai kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij ir jāturpina cieši sadarboties ar mūsu transatlantisko partneri – ASV. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka līdzīgi domājošām valstīm ir jābūt vienotām un principiālām jautājumos, kas saistīti ar mūsu kopīgām vērtībām un drošību tās plašākā izpratnē.
Kopā ar ASV gan NATO ietvaros, gan Eiropas Savienības līmenī būs jāspēj vienoties par transatlantisko sadarbību iepretim Ķīnai un Krievijai, uzskata Rinkēvičs.
Norāda uz Ķīnas ambīcijām; Eiropai jāattīsta sava stratēģija
Ministrs atzina, ka Ķīna ir strauji augoša vara ar lielām ambīcijām un ambiciozu ārpolitiku.
"Ķīna sevi redz kā globālu lielvaru ar ekonomisku autonomiju un izteiktām interesēm to stiprināt. Problēma ir arī Ķīnas vērtīborientācijā – izpratnē par tiesiskumu, tās demokrātijas principiem, normām un vērtībām. Ķīnas interešu zona ir ne tikai Dienvidķīnas jūra vai Honkonga, bet lielākā daļa pasaules, tai skaitā Āfrika un arī Eiropa. Ķīna jau tagad ir otra lielākā pasaules ekonomika, un tās tautsaimniecība turpina strauji augt.
Ja tā turpināsies, šīs desmitgades beigās Ķīna būs lielākā pasaules ekonomika," sacīja ministrs.
"Attiecībā uz Eiropu mēs redzam Ķīnas stratēģiju, kura ietver inovatīvu un stratēģiski svarīgu uzņēmumu pārņemšanu vai vismaz iesaistīšanos tajos ar mērķi iegūt kontroli un zināšanas ekonomiskās neatkarības stiprināšanai."
Eiropai jāattīsta stratēģija un autonomie instrumenti savu politisko un ekonomisko interešu aizstāvēšanai. Viens no šādiem instrumentiem, kas jau ir uzsācis darbību praksē, ir ārvalstu investīciju skrīnēšanas mehānisms. Ir izveidots sadarbības mehānisms informācijas apmaiņai par ārvalstu investīcijām un to iespējamo pārrobežu ietekmi uz citu dalībvalstu drošību un ES interešu projektiem, sacīja Rinkēvičs.
Arī Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) vēlāk savā uzrunā par šī gadsimta lielāko starptautisko izaicinājumu raksturoja Ķīnas ambīcijas.
"Ja kādam tādas vēl ir, iesaku atmest ilūzijas par to, ka Ķīna starptautiskajā telpā spēlēs pēc liberālās demokrātijas principiem. Ķīna operē no ekskluzīvi savām un Ķīnas Komunistiskās partijas pozīcijām, citas vērtību sistēmas un režīma. Mums arvien vairāk jārēķinās, ka Ķīna turpinās nostiprināt savu starptautisko svaru caur citām valstīm, kurās tā ietekmi ieguvušas ar maigo varu.
ASV un Ķīnas konfrontācija būs 21. gadsimta starptautiskās politikas galvenā iezīme neatkarīgi no tā, kurš tajā brīdī saimniekos Baltajā namā.
Pastiprināta konfrontācija starp ASV un Ķīnu, rēķinoties ar Baidena nevēlēšanos parakstīt līgumus ar autoritāru sistēmu līderiem, un paustās bažas par demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma jautājumiem Ķīnā, Honkongā, Taivānā un Dienvidķīnas jūrā var nostādīt Eiropas Savienību visai sarežģītā situācijā," sacīja Kols.
Dezinformācijas apkarošana – digitālās politikas prioritāte
Ārlietu ministrs atzīmēja, ka viens no galvenajiem jautājumiem starptautiskajās attiecībās šodien ir cīņa par vērtībām un ietekmi digitālajā pasaulē. Pandēmijas apstākļos maldinošas un viltus ziņas un naida runa izplatās ātrāk nekā vīruss. Reālajā pasaulē tas rada arvien lielāku sabiedrības un starptautiskās kārtības destabilizācijas, vardarbības un karu riskus.
Dezinformācija ir ilgtermiņa drauds demokrātijai un sabiedrības veselībai, tādēļ gan nacionālo valstu, gan starptautisko institūciju līmenī ir jāvelta spēki mērķtiecīgai dezinformācijas apkarošanai. Tai ir jābūt katras demokrātiskas valsts digitālās politikas prioritātei šajā jomā, uzskata ministrs.
Viņaprāt, ilgu laiku globālās platformas nerīkojās, lai novērstu viltu ziņu izplatību. "Diemžēl tam ir globālas sekas. Uzskatāms piemērs ir citu valstu iejaukšanās vēlēšanās un referendumos vai nemiera un naidīguma kurināšana sabiedrībā," sacīja ministrs.
Pēc viņa teiktā, sociālie tīkli līdz šim attīstījās kā privātie uzņēmumi, kuru galvenais uzdevums bija gūt pēc iespējas lielāku peļņu. Arvien vairāk cilvēkiem izmantojot šīs platformas bez regulējuma, kāds pastāv tradicionālo mediju jomā, attīstījās dezinformācija un viltus ziņas, manipulācija ar sabiedrību un politiskajiem procesiem.
"Šobrīd līdz ar notikumiem ASV esam nonākuši pie otras galējības – diskutabla satura cenzēšanas bez saprotama regulējuma.
Ir skaidrs, kas mums ir nepieciešams atrast tādu sociālo mediju regulējumu, kas ievēro atbildīgu vārda brīvību. Mēs strādāsim ar šiem jautājumiem gan Eiropas Savienības, gan citu organizāciju līmenī," teica Rinkēvičs.
Viņaprāt, gan pašu mājās, gan ES un NATO līmenī ir jārod rīcības mehānisms, tostarp likumdošanas regulējums, lai nepieļautu, ka tehnoloģiju radītās iespējas tiek izmantotas negodīgu, savtīgu un pat noziedzīgu mērķu sasniegšanai. "Vienlaikus ir jāatrod līdzsvars starp privātumu, izteiksmes brīvību un atbildību. Tas nav viegls uzdevums, taču tas ir visas sabiedrības informatīvās veselības un valsts drošības jautājums," sprieda Rinkēvičs.
Ministrs vienlaikus atzina: nav ļaunuma bez labuma, jo par spīti pandēmijai ir palielinājusies sabiedrības medijpratība.
Tādēļ gan Latvijā, gan ES kopumā ir vēl vairāk jāinvestē neatkarīgos, profesionālos un kvalitatīvos medijos.
"Tikai šādi mediji, informācijas meklēšanas uzņēmumi, faktu pārbaudītāji, pētnieki un pilsoniskā sabiedrība ir tie stabilie pamati, kas veido drošu un aizsargātu informatīvo telpu," norādīja ministrs.
2020. gads sarežģīts arī ekonomikā; vēlas stiprināt saites ar ASV
Rinkēvičs atzina, ka arī ārējas tirdzniecības un ekonomikas jomā 2020. gads bija ļoti sarežģīts, izaicinājumu un neskaidrību pilns. Visapkārt tika uzslietas tirdzniecības barjeras un atjaunota vai pastiprināta robežkontrole, pat vairāku preču eksporta aizliegumus. Vienlaikus pandēmija pat negaidīti spilgti izgaismoja arī globālo piegāžu ķēžu trauslumu un stratēģiski nozīmīgās jomās mūsu pārlieku lielo atkarību no piegādātājiem ārpus Eiropas.
Ārlietu dienests 2020. gadā prioritāri sniedza savu atbalstu uzņēmējiem un valsts institūcijām ārkārtas situāciju risināšanā, piemēram, situācijās, kad uz kādas robežas stāvēja mums nepieciešamas kravas vai operatīvi bija jāatrod jauni piegādātāji, īpaši ar veselības aizsardzību saistītājās nozarēs.
Vienu brīdi diplomāti uz brīdi kļuva par detektīviem ar uzdevumu atrast un sagādāt medicīnas iekārtas, maskas vai aizsargtērpus, sprieda ministrs.
Šī gada ārlietu dienesta galvenais uzdevums ekonomikas jomā ir palīdzēt uzņēmumiem atgūties pēc Covid-19 krīzes, kas primāri nozīmē jaunu eksporta iespēju meklēšanu mūsu uzņēmumiem. Tam palīdzēs arī plānotā ES brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšana ar tādām perspektīvām tirdzniecības partnervalstīm kā Austrālija, Jaunzēlande un Latīņamerikas valstis, sacīja Rinkēvičs.
"Bet īpaša uzmanība šogad tiks veltīta ekonomisko saišu stiprināšanai ar ASV. Ar jauno ASV administrāciju vēlamies ciešu sadarbību, īpaši jautājumos, kas skar tehnoloģijas, klimatu un enerģētiku," atzina ministrs.
"Mēs turpināsim iestāties pret protekcionismu. Mums nepieciešama atvērta, godīga un noteikumos balstīta starptautiskās tirdzniecības vide, ar modernizētu Pasaules Tirdzniecības organizāciju tās centrā."
Enerģētikas drošības kontekstā Latvijas prioritāte ir Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu līdz 2025. gadam. Kopā ar līdzīgi domājošajiem partneriem Latvija konsekventi iestājas par "Nord Stream 2" projekta apturēšanu.
"Vienlaikus redzam, ka Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāji – gan valsts iestādes, gan pilsoniskās sabiedrības organizācijas un privātais sektors – savu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā ir spējīgi demonstrēt plašākai pasaulei. Piemēram, dalīties ar labo praksi un Latvijā radītiem risinājumiem pārvaldes, sabiedrības un ekonomikas digitalizācijai. Lai to sekmētu, ir nepieciešams attiecīgs finansējums. Latvijas rādītāji joprojām ir vieni no mazākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Mums ir jāpalielina savs attīstības sadarbības budžets," norādīja Rinkēvičs.
Pēc viņa teiktā, īpaši nozīmīga un simboliska būs sen gaidītā vēstniecības Austrālijā atklāšana šogad.
"Tas pavērs iespējas daudz aktīvākai sadarbībai, tostarp ekonomikā, ar Austrāliju un attiecību veidošanai ar vairākām Okeānijas reģiona valstīm."
Latvijas tuvākie kaimiņi un sabiedrotie ES un NATO ir Igaunija un Lietuva, ar ko kopā ir jāīsteno plašākais transporta infrastruktūras projekts kopš Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas – "Rail Baltica". Šis projekts būtiski uzlabos transporta saites un drīzumā būsim savienoti ar pārējo Eiropu, sacīja mininistrs.
Ministrs: Krievija aktīvi turpināja vēstures viltošanu
Rinkēvičs sacīja, ka 2020. gadā bija vērojami pastiprināti Krievijas Federācijas valdošo aprindu centieni vēstures jautājumus izmantot iekšpolitisku un ārpolitisku uzdevumu risināšanai un mērķu sasniegšanai.
"Krievija ir sapinusies pati savā vēsturē un iekšpolitikā – tās dažādās interpretācijas galvenokārt ir vērstas uz Otrā pasaules kara izcelšanās un norises sagrozīšanu," atzina ministrs.
"Būtībā Krievijas Federācija cenšas atgriezties pie 19. gadsimta nostādnes, ka tikai lielvalstīm pieder neierobežota suverenitāte, savukārt mazo valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti tās drīkst pārkāpt savu drošības interešu vai stabilitātes vārdā."
Tādējādi, pēc ārlietu ministra teiktā, vērojams mēģinājums manipulēt ar starptautiski atzītām vērtībām un normām, tās relativizēt aktuālo starptautisko norišu kontekstā un veidot pamatojumu Krievijas Federācijas pretenzijām uz tiesībām lietot spēku pēc saviem ieskatiem.
Visa gada garumā turpinājās Krievijas valsts institūciju spiediens pret cilvēktiesību aizstāvjiem, sabiedriskajiem aktīvistiem un organizācijām, pret brīvās preses pārstāvjiem. Mēģinājums noindēt politiskās opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju un pēc atgriešanās Krievijā bez likumīgas aizstāvības turpat policijas iecirknī viņu tiesāt – tas ir tikai viens no daudziem faktiem, kas iezīmē negatīvu attīstības tendenci Krievijā, atzina Rinkēvičs.
Deputāte Krista Baumane ("Attīstībai/Par!") atzina: "Zināmā veidā Putins Navaļnijam ir garantējis nozīmīgumu un pēctecību.
Mēs redzam cilvēku, kurš ir gatavs nolikt malā savas intereses un potenciāli atdot savu dzīvību un pilnīgi noteikti – brīvību savas pārliecības vārdā.
Tas ir liels retums jebkur pasaulē un, protams, grūti to ir atrast Krievijā. Tā kā viņš sevi pacēlis tādā kā Nelsona Mandelas statusā, vakar lemjot atgriezties."
Ārlietu ministrs norādīja arī, ka aizvadītajā gadā Krievija aktīvi turpināja vēstures viltošanu un tās politisko instrumentalizāciju, veicot vēstures faktu tendenciozu atspoguļojumu.
"Šeit gribētu minēt tikai pāris piemērus – mēģinājumi sniegt tendenciozu vērtējumu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vardarbīgo inkorporāciju PSRS sastāvā pirms 80 gadiem, kā arī manipulēšana ar sabiedrisko domu attiecībā uz Otrā pasaules kara cēloņu un seku atspoguļošanu. Mēģinājumos attaisnot staļiniskā totalitārā režīma noziegumus un mēģinot pasniegt tos kā politisku normalitāti, tiek nodarīts liels ļaunums pašai Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai, jo tiek deformēta sabiedrības apziņa un bremzēta modernas demokrātiskas sabiedrības veidošanās valstī," uzskata Rinkēvičs.
Viņš atzīmēja, ka Latvijā jāapzinās, ka tikai tāda Krievija, kas ir demokrātiska, iekšpolitiski stabila, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un tiek garantētas pilsoniskās brīvības un kura respektē starptautisko tiesību normas, dos iespēju sasniegt maksimāli produktīvu un abpusēji izdevīgu ekonomisko sadarbību starp mūsu valstīm.
"Pirms 30 gadiem daudzi no mums piedalījās barikādēs un aizstāvēja brīvību. Tolaik mums palīdzēja demokrātiskā Krievija. Šodien ir mūsu pienākums palīdzēt demokrātiem Krievijā, Baltkrievijā un citur pasaulē," uzsvēra Rinkēvičs.
Latvija turpinās sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai
Ārlietu ministrs sacīja, ka Latvija vēlas arī Baltkrieviju redzēt kā neatkarīgu, ekonomiski attīstītu un ilgtspējīgu valsti ar demokrātisku valsts iekārtu, kur pilsoņi var atklāti paust savu viedokli brīvās vēlēšanās.
"Diemžēl 2020. gada 9. augustā notikušās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā iezīmēja pagrieziena punktu pretējā virzienā. Lēmums par to, kurā virzienā turpmāk attīstīties Baltkrievijas sabiedrībai un Baltkrievijas valstij, ir jāpieņem baltkrievu tautai. Latvija sniedz un turpinās sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī tiem uzņēmējiem, kuri neredz iespēju turpināt savu darbību Aleksandra Lukašenko režīma apstākļos un izsaka vēlmi pārcelties uz Latviju, lai šeit īstenotu savas uzņēmējdarbības idejas," sacīja Rinkēvičs.
Iepriekšējā ES sankciju pakete bija tikai pirmais solis režīmu atbalstošu vai no režīma labvēlības bagātību gūstošo Baltkrievijas oligarhu sankcionēšanā, teica Rinkēvičs. "Tas, ka decembrī Eiropas Savienība sankcionēja tikai pāris oligarhu, ir jāuztver kā signāls pārējiem, ka, ja viņi nepārstās atbalstīt tos, kas uz ielām sit savu tautu, iesloga to cietumos un izraida trimdā, tad Eiropas Savienība nekavēsies viņu sankcionēt nākamajās kārtās un Latvija tādus neaizstāvēs."
Ministrs uzskata, ka izeja no krīzes ir brīvas vēlēšanas Baltkrievijā, kurām sekotu šīs autoritārās politiskās sistēmas transformācija par demokrātisku sistēmu.
"Baltkrievija ir un paliks mūsu kaimiņš, ar kuru mūs saistīs plaša ilgtermiņa sadarbība. Latvijas interesēs būtu to turpināt. Bet pilnā apmērā tas būs īstenojams pēc situācijas stabilizācijas un krīzes atrisinājuma Baltkrievijā," piebilda Rinkēvičs.
Latvijas diaspora – būtisks atbalsts valsts politisko un ekonomisko interešu pārstāvībai
Rinkēvičs atzina, ka mūsdienu dinamisko ekonomisko procesu laikā Latvijas diaspora ir būtisks atbalsts valsts politisko un ekonomisko interešu pārstāvībai.
"Mūsu diasporas ekonomiskais un politiskais potenciāls aug, īpaši tas sakāms par starptautiskajās organizācijās strādājošajiem un uzņēmējiem. Diasporas sniegtās iespējas paplašinās, un mūsu tautieši, pat formāli nebūdami diplomāti, spēj atbalstīt Latviju," uzsvēra Rinkēvičs.
Sadarbība ar diasporas organizācijām un tieša palīdzība mūsu pilsoņiem ārvalstīs ir viens no ārlietu resora ikdienas darba stūrakmeņiem, sacīja Rinkēvičs, izceļot trīs zīmīgus piemērus.
2020. gada pavasarī, repatriācijas operācijas laikā, diasporas organizācijas un pārstāvji visos kontinentos bija gatavi iesaistīties, lai palīdzētu tautiešiem sameklēt pagaidu mājvietas vai sniegtu cita veida praktisku palīdzību. Tāpat turpinājās mērķtiecīga Diasporas likuma ieviešana. "Paldies Saeimai, kas atbalstīja un pieņēma likumus gan par dzīvesvietas deklarēšanas iespējām, gan virkni ar citiem praktiskiem jautājumiem," teica ministrs.
Viņš norādīja arī, ka tieši pirms nedēļas valdībā apstiprināts Diasporas rīcības plāns trīs gadiem.
"Savā darbā arī turpmāk akcentu liksim uz valodas un kultūras saglabāšanu, vienlaikus ar ekonomiskās un praktiskās sadarbības attīstīšanu, tostarp dažādu nozaru speciālistu un Latvijas izcelsmes zinātnieku vidū. Diasporas organizācijas ir paudušas gatavību aktīvi iesaistīties arī Latvijas tēla pilnveides un starptautiskās popularizēšanas darbā," teica ministrs.
Premjers: Jāiestājas demokrātijas sardzē ne tikai pašu mājās
Ārpolitikas debates Saeimā notika jau 11. reizi. Debatēs uzstājas arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), visu frakciju pārstāvji. Premjers minēja, ka ir jāiestājas demokrātijas sardzē ne tikai pašu mājās, bet arī jāpalīdz domubiedriem Krievijā un Baltkrievijā.
"Pasaules mērogā demokrātisko valstu skaits šobrīd nedaudz samazinās, bet, neskatoties uz to, mēs redzam, ka cilvēku tieksme dzīvot brīvībā un demokrātijā nekur nav pazudusi.
Vislabāk mēs to redzam kaimiņos. Baltkrievija, kura dzīvo ilgstoši zem autoritāra režīma, un prasa dzīvot brīvībā, ar ko mēs jau varbūt viens otrs 30 gadu laikā esam apraduši, ka tas ir pašsaprotami. Tas nav pašsaprotami. Par demokrātiju ir jācīnās katru dienu," teica Kariņš.
Debatēs neizbēgami daudzkārt pieminēta Covid-19 pandēmijas ietekme uz notikumiem pasaulē un vakcinācijas problēmām Latvijā. Deputāts Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) mudināja ārlietu dienestu iesaistīties labāko vakcinācijas pieredžu apzināšanā.
"Mums kopīgi jāmācās no tiem, kuri dara vislabāk. Arī ārlietu dienestam tai jābūt absolūtajai prioritātei un galvenajam uzdevumam šajā gadā. Tā nevar būt tikai viena ministra, vienas jomas atbildība. Tas ir arī ārlietu dienesta viens no svarīgākajiem uzdevumiem, darot visu iespējamo, lai varētu vakcinēt tos, kuriem tas nepieciešams un kuri to vēlas," sacīja Valainis.
Atbildē uz šo priekšlikumu Rinkēvičs norādīja, ka ārlietu resors jau nācis talkā Veselības ministrijai, iesaistoties sarunās ar Eiropas Komisiju un citu dalībvalstu pārstāvjiem ar mērķi uzlabot vakcinēšanas situāciju Latvijā.
