Rīta Panorāma

Norvēģijas valdība izbeidz energoresursu ieguvēju streiku

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar fonda «Namejs» valdes priekšsēdētāju Raimondu Graubi

Telefonintervija ar aizsardzības ministru Arti Pabriku

Ministrs: Piedāvātais obligātais aizsardzības dienests ar laiku varētu izmaksāt 100–120 miljonus eiro gadā

Aizsardzības ministrijas (AM) rosinātā obligātā valsts aizsardzības dienesta attīstība pirmajos gados neprasītu lielus ieguldījumus, jo tiktu izmantota esošā infrastruktūra, taču ar laiku šīs ieceres realizēšana varētu izmaksāt no 100 līdz 120 miljoniem eiro gadā. Tā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” izteicās aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”). 

Ministrs skaidroja, ka dienestam nepieciešamās infrastruktūras dēļ piedāvāts dienestu ieviest ar piecu gadu pārejas periodu. Pirmajos divos, trīs gados dienesta vajadzībām tiktu izmantota esošā infrastruktūra, līdz ar to plānotie ieguldījumi “nav pārāk lieli” un tie varētu būt pāris miljoni eiro, sacīja Pabriks. 

Taču uz dienesta ieviešanas pārejas perioda beigām jeb pēc pieciem gadiem, dienestā uzņemot arvien vairāk cilvēku, summas “varētu būt ļoti nopietnas”, pieļāva Pabriks. 

Ministrs noradīja, ka pēc 4 vai 5 gadiem ieguldījumi dienesta attīstībā varētu sasniegt 100 līdz 120 miljonus eiro gadā. 

Tāpat Pabriks skaidroja, ka Latvija finansiāli nevarētu atļauties realizēt šo ieceri, ja dienestu uzreiz attiecinātu uz visiem jauniešiem, tādēļ arī izvēlēts piecu gadu pārejas periods.

“Ideālā situācijā es vēlētos redzēt, ka pēc pieciem gadiem lielākā daļa jauniešu no 18–27 gadiem izvēlas kādu no veidiem, kā iesaistīties valsts aizsardzībā. Pašreizējā sistēma ir sevi izsmēlusi. Mēs vēlamies, lai nākamajā piecgadē daudz lielāks skaits Latvijas pilsoņu apgūtu vismaz kritisko minimumu, lai sabiedrība justos droša. Iepriekšējā sistēma netiek salauzta, mēs saglabājam profesionālo dienestu un Zemessardzi,” atzīmēja Pabriks. 

Skaidrojot ministrijas ieceri rosināt vispārējo Valsts aizsardzības dienestu, pie kā, pēc Pabrika teiktā, ministrija strādājusi pusgadu,

ministrs sacīja, ka katram pilsonim ir kaut kas jādara, lai aizstāvētu tiesības dzīvot brīvā un demokrātiskā valstī. 

“Mēs dzīvojam brīvā, demokrātiskā valstī, kurai blakus ir kaimiņš, kas nav atmetis savas impēriskās tradīcijas. Ja mēs nevēlamies, lai mūsu brīvība mums tiktu atņemta, katram pilsonim ir kaut kas jādara, lai mūsu tiesības aizstāvētu. (..) Sabiedroto klātbūtne ir palielināta, un tā nozīmē garantijas, bet mūsu uzdevums ir parādīt, ka aizsardzībai pieejam ļoti nopietni, un visi tie, kas Kremlī sapņo par kaut kādām teritorijām un kaimiņzemju iegūšanu, lai viņi vairāk uz mums neskatītos,” pauda Pabriks. 

Gandarījumu par šādu ieceri Latvijas Televīzijā pauda  fonda “Namejs” valdes priekšsēdētājs Raimonds Graube: "Es esmu ļoti gandarīts par to, ka šāds lēmums [par obligātu Valsts aizsardzības dienestu] ir pieņemts, ņemot vērā to, kas notiek Ukrainā. (..) Ja mēs laikus gatavojam šādu sistēmu kopā ar apmācību augstskolās, tas būs ļoti komplekss un moderns modelis Latvijai."

KONTEKSTS:

Aizsardzības ministrija no 2023. gada rosina Latvijā pakāpeniski ieviest obligātu Valsts aizsardzības dienestu. Ministrija iecerējusi, ka aizsardzības dienestu pakāpeniski ieviesīs piecu gadu laikā. No 2023. gada 1. janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi. Plānots, ka pēc piecu gadu pārejas perioda dienests būs obligāts vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, bet sievietēm šajā vecuma grupā tas būs brīvprātīgs. Ministrijas piedāvājums paredz, ka būs iespēja brīvprātīgi izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: valsts aizsardzības dienests, zemessardze (līgums uz 5 gadiem, 20 dienas gadā), vada komandiera kurss augstskolā, alternatīvais dienests.

Tāpat Aizsardzības ministrija plāno vēl vienu starptautisku militāro bāzi – Zalves militāro poligonu – izveidot Aizkraukles un Jēkabpils novados.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt