Incidents, kurā Latvijas gaisa telpā vairākas dienas nekontrolēti lidinājās drons, ir ļoti būtisks. Tas bija pirmais šāda veida notikums Latvijā, norādīja Linkaits.
Viņaprāt, ir vērts pārbaudīt, kā šajā situācijā rīkojās visas iesaistītās institūcijas un amatpersonas, kā arī izvērtēt, vai normatīvais regulējums ir pietiekams un efektīvs. Ministru kabinets noteikumus par dronu lietošanu un uzraudzību apstiprināja nesen, un tagad esot jāsaprot, vai viss ir izdarīts pietiekoši.
“Mums ļoti paveicās, ka bija Covid-19 krīze – nelidoja lidmašīnas.
Bet karstā jūlija dienā normālos apstākļos, ja mums būtu jāierobežo gaisa telpa vairākas dienas, tas gan būtu radījis būtisku kaitējumu Latvijas ekonomikai,” norādīja Linkaits.
KONTEKSTS:
Maija sākumā Latvijā notika incidents - pār 26 kilogramus smagu dronu tika pazaudēta kontrole. Drona meklēšana notika vairākas dienas, un tajā iesaistīja Nacionālo bruņotos spēkus (NBS) un Valsts robežsardzi. Ceturtajā dienā tika pārtraukti aktīvi meklēšanas darbi, jo drons pat teorētiski vairs neesot varējis atrasties gaisā.
Līdz meklēšanas pārtraukšanai Latvijas gaisa telpā tika noteikti ierobežojumi, tostarp slēgta lidostas “Rīga” gaisa telpa. Tādēļ "SmartLynx" lidmašīna Urumči–Rīga bija spiesta nolaisties rezerves lidostā Tallinā.
Drons ražots un pieder uzņēmumam SIA "UAVFactory". Incidents noticis testa laikā. Uzņēmumam ir līgums ar NBS, kas tā piegādātos produktus sauc par kvalitatīviem. Par šo incidentu sākta izmeklēšana, bet ražotājam uz laiku apturēta atļauja veikt paaugstināta riska lidojumus.
