“Nākamgad notikti nē. (..) Aiznākamgad, iespējams, pārskatīsim šo jautājumu. Tas var būt kā maksājums, bet šajā gadījumā sakām – lūdzu, jums ir alternatīva, šīs [māju siltināšanu atbalsta] programmas turpinās,” sacīja Nemiro.
Viņš skaidroja, ka līdz ar Eiropas Savienības mērķi kļūt energoefektīviem, tiek ieviests princips “piesārņotājs maksā”. Šajā jomā Latvijā grūti sokas ar ēku siltināšanu, kas ļautu ietaupītu līdz 45% enerģijas patēriņa apkurei.
Tiekot domāts pārskatīt likmes lielajiem piesārņotājiem un energoneefektīviem uzņēmumiem un dzīvojām mājām. “Neapšaubāmi ir jābūt burkānam. Ja burkāns nestrādā, ir pātaga.
Mēs gribam turpināt ļoti labi strādājošās energoefektivitātes programmas, palielināt, iespējams, līdzekļus šajās programmās,” sacīja Nemiro.
Nereti gan daudzdzīvokļu māju īpašniekiem nākas grūti vienoties par siltināšanu. Ministrs norādīja uz to, kā šo problēmu risina Igaunijā: tie dzīvokļu īpašnieki, kuri ierodas uz mājas sapulci, ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par siltināšanu.