Labklājības ministrs Jānis Reirs savā uzrunā norādīja uz Pasaules Veselības organizācijas stratēģijām vardarbības novēršanai ģimenē: “Galvenie akcenti tiek likti - uzticamas un stabilas vecāku un bērnu attiecības. Lai mazinātu vardarbību pret sievietēm, svarīgi veicināt dzimumu liedztiesību, mainot sociālās un kultūras normas, kas neatbalsta vardarbību. Tāpat būtiski attīstīt prasmes bērnos un jauniešos, mazinot alkohola pieejamību un pārmērīgu lietošanu, kā arī ieroču pieejamību.”
Ministrs arī uzsver, ka liela uzmanība ir pievērsta cietušo identificēšanai un nepieciešamā atbalsta un aprūpes sniegšanai. “Līdz šim pārsvarā strādāts ar sekām, kad jau notikuši vardarbības gadījumi. (..) Taču vardarbībai vispār nebūtu jābūt, tādēļ svarīgs preventīvs darbs ar sabiedrību,” piebilda Reirs.
Resursu centra sievietēm "Marta" vadītāja Iluta Lāce līdzīgi skaidroja, ka par daudziem vardarbības gadījumiem nav informācijas, jo bieži upuri to slēpj. Viņa stāstīja par to sieviešu pieredzi, kurām izdevies izkļūt no vardarbīgām attiecībām: “Daudzas uzsver, ka policijas rīcībai ir jābūt tūlītējai un izsaukumos varmāka jānošķir, neprasot sieviešu piekrišanu.
Viņa ir tikko pazemota, ietekmēta un baidās no varmākas. Sievietēm bieži nav spēka un motivācijas vērsties vēl pēc palīdzības.
Lai pārtrauktu vardarbību, varmākam jāsajūt savas rīcības sekas – cietums vai rehabilitācijas programmas.”
Labklājības ministrija piešķīrusi līdzekļus vardarbības veicēju rehabilitācijai, taču varmākas šos pakalpojumus nesteidz izmantot. Tāpēc nepieciešams teju piespiešanas mehānisms, uzskata Lāce.
Kopumā divu gadu laikā, kopš pieņemti grozījumi varmākas nošķiršanai no upuriem, reģistrēti teju 900 tiesu lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un 163 Valsts policijas lēmumi par varmākas nošķiršanu. 2014.gadā vien policija izsaukta vairāk nekā septiņus tūkstošus reižu par konfliktiem ģimenēs.
Jau ziņots, ka Latvijā katra trešā sieviete cieš no vardarbības ģimenē un vairāk nekā 100 bērni cietuši no vecāku vai audžuvecāku vardarbības.
