Kā zināms, vakar Bordāns paziņoja, ka ir nolēmis atvaļināt no dienesta līdzšinējo IeVP priekšnieku Visvaldi Puķīti. Savukārt Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska aicina meklēt jauno cietumu sistēmas priekšnieku ne tikai starp iekšlietu sistēmas darbiniekiem.
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna lēmums atlaist IeVP priekšnieku Visvaldi Puķīti no amata balstās dienesta pārbaudes rezultātos. Puķītes pārkāpumi esot saistīti ar jaunā Olaines cietuma būvniecības projektu, kur neesot veikti nepieciešamie iepirkumi.
„Fakti liecina par pārkāpumu, un par šo pārkāpumu ir piemērojams disciplinārsods. Izvērtējot šo pārkāpumu smagumu, es izpratu, ka sabiedrības ieguvums būs atbilstošs tikai tajā gadījumā, ja esošais IeVP vadītājs tiks atstādināts no dienesta Ieslodzījumu vietu pārvaldē,” strikts ir Bordāns.
Visvalža Puķītes viedoklis par ministra lēmumu nav zināms. Uz Latvijas Radio telefonzvaniem viņš neatbild. Teorētiski pastāv iespēja, ka Puķīte ministra lēmumu par disciplinārsodu var pārsūdzēt tiesā.
„Ja skatās pēdējo gadu darbību, tad Puķītes kungs bija izsmēlis savas iespējas,” ministra viedoklim piekrīt arī Anhelita Kamenska, Cilvēktiesību centra vadītāja. „Principā viņš atstāj salīdzinoši konservatīva, ja ne stagnātiska cilvēka iespaidu. Un, manuprāt, pat ja viņš bija apguvis to pareizo valodu, tas iespaids bija tāds, ka tomēr bijušajam policijas darbiniekam, kas ķēris likumpārkāpējus, ir grūti pieņemt modernu sodu izpildes filozofiju.”
Tieslietu ministrs atzīst, ka viņam pašreiz padomā nav konkrētas kandidatūras jaunā cietumu priekšnieka amatam. Tomēr tiek plānots uzrunāt vairākus cilvēkus, kuru vārdus Bordāns pašreiz neatklāj.
„Mēs meklēsim cilvēku pēc iespējas atbilsotošāku šim amatam. Un atbilstošāku nevis esošajai situācijai, bet uzklausīsim viņa redzējumu par iestādes attīstību atbilstoši modernajam, 21. gadsimta laikmetam, atbilstoši tam, kā jābūt gan šodien, gan arī kā darbosies tad, kad mēs pabeigsim jauno cietumu infrastruktūru. Lai jau uzceltajos jaunajos cietumos būtu kvalitatīvi pilnīgi cita pārvaldības, vadības menedžmenta un darba ar ieslodzītajiem kvalitāte,” norāda Bordāns.
Savukārt Cilvēktiesību centra direktore brīdina, ka, meklējot nākamo IeVP, būtu tuvredzīgi domāt tikai par jaunā cietuma būvniecību.
„Īpaši šajos apstākļos ir jāprot piesaistīt dažādu Eiropas projektu līdzekļus. Vai vismaz jādod rīcības brīvība tiem cilvēkiem, kas to spēj darīt. Un ir skaidrs, ka nevar tikai domāt par drošību. Ir jābūt arī kaut kādai izpratnei par sodu izpildi, sociālās rehabilitācijas jautājumiem… Tās ir lietas, ko var pakāpeniski apgūt, ja cilvēks nav saistīts, bet katrā ziņā nevar dominēt tikai drošības pieeja,” ir pārliecināta Kamenska.
Viņa arī piebilst, ka cietumu sistēmu var vadīt ne tikai cilvēks no iekšlietu vai drošības struktūras. Citās valstīs to ir darījuši gan sociālie darbinieki, gan psihologi. Tādēļ iepriekšējās pieredzes loks nebūtu pārāk jāierobežo.
