Šobrīd Latvijā valsts autoceļus veido vairāk nekā 20 tūkstoši kilometru un aptuveni puse no asfaltētajiem ceļiem ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, tiem nepieciešami tūlītēji remontdarbi. "Latvijas Valsts ceļi" vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Lange uzsvēra, ka finansējums ceļiem joprojām ir nepietiekams un ar katru gadu ceļu stāvoklis pasliktinās.
„Vidējais ceļu vecums Latvijā ir 21 gads. Sliktā stāvoklī esošie ceļi autobraucējiem gadā, pēc mūsu aprēķiniem, izmaksā aptuveni 500 miljonus latu. Tas ir laika zudums, braucot pa nekvalitatīvu ceļu, tās ir papildu amortizācijas izmaksas un papildus degvielas izmaksas. Šajā pavasarī mēs no apdrošinātājiem esam saņēmuši 40 pieteikumus par zaudējumu atlīdzību un par trim gadījumiem mēs šobrīd tiesājamies,'' stāsta Lange.
Salīdzinājumam: tepat kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - šajā gadā uz vienu ceļa kilometru valsts finansējums ir divreiz lielāks nekā Latvijā, norādīja Lange. Arī Latvijas iedzīvotāji šogad izteikuši vairākus aicinājumus valdībai labot brūkošos ceļus reģionos. Rīkota akcija "Vecpiebalgas ceļam būt", kā arī Rucavas iedzīvotāju bedrīšu lāpīšanas talka pie Latvijas un Lietuvas robežas.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā apstiprina, ka
ceļu kvalitāte kavē uzņēmējdarbības attīstību un īpaši sūdzoties Liepājas un Rēzeknes puses uzņēmēji. Arī zemniekiem ceļi Latvijā arvien ir zobu sāpes.
„Tas ir nenormāls cipars, ka ceļi ir veci un būvēti priekš tās tehnikas, kāda bija 20 gadi atpakaļ. Mana saimniecība (pērn) nodokļos valstij samaksāja 200 latu no katra hektāra. Vai tiešām es neesmu pelnījis normālu ceļu līdz katram no tiem laukiem!?'' jautā lopkopis Juris Cīrulis.
Lai ceļu stāvoklis uzlabotos, pēc „Latvijas Valsts ceļu” aprēķiniem ik gadu būtu jāatjauno vairāk kā 1000 kilometru autoceļa. Taču par šobrīd pieejamo finansējumu iespējams atjaunot tikai 650 kilometru gadā. Satiksmes ministrs Anrijs Matīs norāda, ka no nākamā gada papildu pieprasītajiem līdzekļiem, teju 34 miljoniem latu, lielākā daļa tiks novirzīta autoceļu sakārtošanai. Taču kā galveno risinājumu ministrs tomēr izceļ ilgtermiņa finansēšanas modeli jeb programmu.
„Nākamajā gadā no valsts budžeta (ceļiem) tiek prasīti 28,9 miljoni latu. Šis skaitlis ir no programmas, kas valdībā tika apstiprināta. Ja mēs kā bāzi ņemam 2013. gadu, tad nākamgad ir 28,9 miljoni lati, 2015. gadā 59,6 miljoni, tālāk 2016. gadā 90 miljoni - tātad šis finansējums pakāpeniski pieaug. Protams, mēs kombinējam klāt arī Eiropas fondu līdzekļus, jo ar šo finansējumu vien mēs nespējam atjaunot 1000 kilometrus gadā. Bet, ja šis īstenosies, tad nākamais būs pirmais gads, kad mēs jau runāsim par reālu ceļu stāvokļa uzlabošanos,'' sola ministrs.
Valdība darbu pie 2014. gada valsts budžeta izskatīšanas sākusi tikai 30. jūlijā, un tas turpināsies līdz septembra beigām.
