Kā vēstīja raidījums, “Panda” pašlaik ir viena no populārākām lietotnēm, ar kuru strādā daudzas taksometru firmas, kā arī individuālie komersanti, piedāvājot taksometru pakalpojumus. “Panda” piedāvā savu zīmolu, zvanu centru un pašu lietotni, par to no firmām iekasējot starpniecības naudu - apmēram 65 centus par vienu pasūtījumu.
Tajā pašā laikā “Panda” Latvijā kā uzņēmums nav reģistrēts, kas nozīmē, ka nodokļi no šī starpniecības pakalpojuma maksāti netiek.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) arī nezina, kur fiziski atrodas “Pandas” zvanu centrs un to, vai, piemēram, par tā darbiniekiem tiek maksāti nodokļi. To raidījumam “Aizliegtais paņēmiens” iepriekš atzina arī VID pārstāve Dace Pelēkā.
Raidījumam, pēc neoficiālas informācijas, zināms, ka pašlaik “Pandas” starpniecības nauda “aiziet” uz Igauniju, izmantojot bankām alternatīvo norēķinu sistēmu “Paysera”, savukārt zvanu centrs daļēji atrodas Latvijā - Liepājā, daļēji Ukrainā - Kijevā.
Pašas “Pandas” saimniecības patiesā labuma guvējs ir Ukrainas pilsonis Mihailo Grušulenko, kurš, kā liecina raidījuma informācija, patiešām arī vada tā darbību Latvijā un kontrolē, piemēram, vai firmas ievēro “Pandas” noteiktos braukšanas tarifus.
“Pandai” taksometru biznesā patlaban konkurējošā lietotne ir “Taxify”, kas ir Igaunijā veidots bizness, bet kā nodokļu maksātājs reģistrēts arī Latvijā, un pēc paša uzņēmuma informācijas, par 2018. gadu nodokļos no šī starpniecības pakalpojuma Latvijā samaksāja apmēram 800 tūkstošus eiro, lielākā daļa no tā bija pievienotās vērtības nodoklis.
