Iepriekš asas diskusijas Latvijā raisīja Stambulas konvencijas parakstīšana un tika paustas bažas par ģimenes vērtību saglabāšanu. “Nekas nenotika no tā, ar ko biedēja, parakstot Stambulas konvenciju, jo mūsu likumdošana par 80-90% bija gatava un piemērojama konvencijai,” pauda ministrs. Tādējādi esot gūts apliecinājums, ka pirms gada izteiktās bažas ir nepamatotas.
Viņš arī pieļauj, ka ģimenēs pret bērniem konstatētie vardarbības gadījumi , kas gūst plašu rezonansi sabiedrībā, iespējams, noņēma bažas par nepamatotu pievienošanos kādai starptautiskai konvencijai. “Varbūt lielā ažiotāža pagājušajā gada nostrādāja arī pozitīvi – cilvēki tam pievērsa uzmanību. Vardarbība ģimenē ir tāda lieta, ko daudzi varbūt pat neatpazīst. Un diskutēt un izskaidrot vardarbības jēdzienu arī ir viens no konvencijas mērķiem,” komentēja Reirs.
Gada laikā Labklājības ministrija analizējusi Latvijas normatīvo aktu atbilstību Stambulas konvencijai un sagatavojusi nepieciešamās izmaiņas, lai varētu pievienoties šai konvencijai. Viena no nozīmīgākajām izmaiņām jau ir veikta – kriminālprocesa sākšanai par vardarbību ģimenē pietiek ar faktu vien un nav vajadzīgs personas iesniegums.
“To Saeima pieņēma, un diskusija notika jau bez konvencijas. Līdz ar to sabiedrības pieprasījums pēc vardarbības izskaušanas pat bez konvencijas ir tādā līmenī, ka Saeima pieņēma šo likumu,” sacīja Reirs.
Tāpat būtiskas izmaiņas attieksies uz sadarbību starp institūcijām saistībā ar vardarbību pret bērniem. Izmaiņas sagatavotas sešu ministriju sadarbībā, un tapusi instrukcija, kā katram dienestam jārīkojas vardarbības gadījumā un kādai jābūt koordinācijai. Šāds dokuments jau sagatavots un iesniegts Valsts kancelejā.
Pirms konvencijas ratificēšanas iecerētas plašas diskusijas parlamentā.
Ziņots, ka vēl pērn Latvija bija pēdējā Stambulas konvenciju neparakstījusī Eiropas Savienības dalībvalsts. Tomēr pērn pēc asām diskusijām valdība nolēma parakstīt šo konvenciju. Ministru kabinetā pret lēmumu gan iebilda Nacionālā apvienība, kuras pārstāvja Dzintara Rasnača vadītā Tieslietu ministrija apgalvoja par riskiem, ko konvencija varētu radīt Satversmei. Pamatojums bija ārpakalpojumā iepirkta juridiskā analīze, kuras autori ministrija izvēlējas viņas nostājas dēļ. Šis process izraisīja gan valsts augstāko amatpersonu, gan nevalstisko organizāciju kritiku pret Rasnaču. Tomēr tika mobilizēti arī ministra un konservatīvo vērtību atbalstītāji.
