Pēc žurnāla “Ir” publiskotā pētījums, kurā apšaubīts atsevišķu tiesnešu godaprāts maksātnespējas lietās, Augstākās tiesas tiesneši nosūtījuši vēstuli Tieslietu padomei ar lūgumu izveidot īpašu komisiju, lai izpētītu situāciju un sniegtu atzinumu, liecina Latvijas Radio rīcībā esošā tiesnešu vēstule.
Ministrs pauda atbalstu tiesnešu aicinājumam izveidot komisiju minēto jautājumu izpētei, taču vienlaikus uzsvēra, ka žurnālistu pētījums ir par 2008. – 2014.gadu. “Ja viņiem piemērotu tās normas, kādas ir šodien, tad viņi nekavējoties zaudētu amatus, jo šodienas normas stingrāk paģērē no tiesas rīkoties, ja tiek konstatētas kaut mazākas pazīmes, ka kreditors ir fiktīvs,” sacīja Rasnačs.
Viņš arī norādīja, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs plēnumā bija aicinājis tiesnešus paust viedokli savu viedokli. “Lai būtu skaidrība, vai tas, kas tiek pasniegts publiskajā telpā, notiek šodien, vai tā ir pagātne, kura tiek reproducēta,” sacīja ministrs.
Vienlaikus Rasnačs vairākkārt uzsvēra, ka augstākajā tiesu instancē atceltie spriedumi neliecina par tiesnešu nelikumīgām darbībām, bet to, ka konkrētajā jomā Augstākā tiesa nosaka citādu judikatūru.
“Tie riski, kas minēti publikācijās, ir jau novērsti ar ļoti vērtīgiem instrumentiem. No janvāra spēkā ir normas civilprocesā un Maksātnespējas likumā, kas nosaka iespēju pieaicināt zvērinātu revidentu, lai izslēgtu jebkādu iespēju fiktīviem kreditoriem, kas bija pamatā visām krāpšanas shēmām,” skaidroja Rasnačs.
Kā otru vērtīgo instrumentu viņš minēja ierobežojumus uzņēmuma adrešu pārcelšanas sasaitei ar lietas nonākšanu konkrētajā tiesā. “Uzņēmuma adrešu pārcelšana ir pilnīgi bezjēdzīga, jo likumā noteiktas izmaiņas, ka uzņēmumam trīs mēnešus tur ir jāstrādā,” sacīja ministrs.
Turklāt tiesu apvienošana mazina riskus. “[Situācija] ir kardināli mainīta, jo tās tiesas, kuras bija riska zonā – Siguldas tiesa, Jūrmalas tiesa un pirmkārt Rīgas centra rajona tiesa – tās ir likvidētas,” viņš piebilda.
Tajā pašā laikā ministrs pauda viedokli, ka tiesnešu pašpārvaldē jābūt jauniem kritērijiem par lietu kategorijām, kurās tiesnesis pēc disciplinārsoda noteiktu laiku netiktu pielaists pie konkrētu kategoriju lietu izskatīšanas. Ministrs uzskata, ka šādam priekšlikumam jānāk no pašu tiesnešu puses.
“Tāda prakse ir daudzās valstīs, ka, izvēloties specializējušos tiesnešu loku nejaušības kārtībā, kuriem tiek iedalīta lieta, no šī loka tie izslēgti tie, kuri bijuši disciplinārsodīti par konkrētas kategorijas lietu izskatīšanu,” sacīja Rasnačs.
