Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris aģentūrai LETA pastāstīja, ka ārlietu dienests ir apkopojis informāciju par to, kādā situācijā atrodas tie valstspiederīgie, kuri ir reģistrējušies Konsulārajā reģistrā un ir ceļā uz Latviju.
Tāpat apzināti tie, kuri ir iestrēguši kādā no valstīm un kuriem nepieciešama steidzama palīdzība, jo viņi atrodas kādā no valstīm, ar kurām vienoti strādā Eiropas Savienības valstis, lai reisi vispār notiktu.
"Ne tikai Eiropā, bet arī citos kontinentos atrodas 259 valstspiederīgie, kuri ir vērsušies pēc palīdzības. Mēs ar viņiem strādājam individuāli un meklējam risinājumus, kā šie cilvēki varētu atgriezties Latvijā," sacīja Beķeris.
ĀM preses sekretārs apliecināja, ka vairs netiek plānoti regulāri repatriācijas reisi, bet nevar izslēgt iespējamību, ka atsevišķs reiss varētu būt nepieciešams, tomēr patlaban vēl ir tranzītpunkti, kurus izmantojot cilvēki turpina atgriezties Latvijā.
Joprojām var doties tranzītā caur Helsinkiem, no kurienes vēl kursē prāmji uz Tallinu. Arī Igaunijas galvaspilsētā vēl notiek atsevišķi reisi, tomēr pirms došanās ceļā ir jārezervē veids, kā valstspiederīgais nokļūs līdz robežai. Tas var būt, vai nu speciālā reisā norīkots autobuss, vilciens, vai iznomāta automašīna. Ja nebūs iespējams pierādīt, ka cilvēks izmanto Tallinu tikai tranzītam, viņu var neielaist lidmašīnā.
Beķeris pastāstīja, ka Konsulārajā reģistrā reģistrējušies arī ārvalstīs pastāvīgi dzīvojošie valstspiederīgie, kuri ir izlēmuši vai domā atgriezties.
"Mūsu prioritāte ir sniegt konsulāro palīdzību ceļotājiem un tiem valstspiederīgajiem, kuri īslaicīgi atrodas ārvalstīs. Ja runājam par citiem, tad tas ir plašāks jautājums, kur būtu nepieciešama valdības un citu atbildīgo iestāžu iesaiste, jo tas jau ir reemigrācijas jautājums," sacīja Beķeris.
Pēdējais regulārais repatriācijas reiss notika 30.martā, kad Latvijas nacionālā lidsabiedrības "airBaltic" īstenoja reisu no Frankfurtes, lai dotu iespēju atgriezties Latvijā ceļotājiem, kas atrodas valstīs ar neregulāru satiksmi uz Eiropu.
Pirmdien Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris Latvijas Radio sacīja, ka, ieskaitot šo reisu, Latvijā būs atgriezušies vairāk nekā 2200 valstspiederīgo.
Satiksmes ministrija ir gatava organizēt papildu repatriācijas reisus, ja Ārlietu ministrija (ĀM) saskatīs vajadzību pēc tādiem, iepriekš aģentūrai LETA teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
KONTEKSTS:
Saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikti ierobežojumi, tajā skaitā aizliegti starptautiskie pasažieru pārvadājumi. Lai cilvēki varētu atgriezties mājās, notika Latvijas valstspiederīgo repatriācijas operācija, kas noritēja līdz 30. martam. Kopumā ar avioreisiem un ar prāmja reisiem atgriezās vairāki tūkstoši cilvēku.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā, bet 25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā.
