Grozījumu izvērtēšanai tiks piesaistīta Latvijas Žurnālistu asociācija un Latvijas Žurnālistu savienība, informēja Tieslietu ministrijā.
Rasnačs lēmumu pamato ar to, ka likumdošanas procesā nepieciešams dialogs ar visām ieinteresētajām nevalstiskajām un profesionālajām organizācijām, īpaši, ja grozījumi skar attiecīgās profesijas darbu, uzsver tieslietu ministrs.
Ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK) ir norādījis, ka "žurnālistus satraukušie grozījumi Preses likumā tiks atsaukti no valsts sekretāru sanāksmes, nododot tos atpakaļ darba grupai un pieaicinot preses pārstāvjus".
Jau ziņots, ka, nekonsultējoties ar žurnālistu profesionālajām organizācijām, Tieslietu ministrija bija sagatavojusi grozījumus likumā par presi, kas būtiski ietekmēs mediju iespējas ziņot par krimināllietām.
Ministrija rosināja aizliegt medijiem publicēt kriminālprocesa materiālus pirms tā iztiesāšanas trīs instancēs. Savukārt pirmstiesas procesā iegūtās ziņas drīkstētu publicēt tikai ar prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļauju. Tikmēr ministrijā apgalvo, ka ar žurnālistiem par grozījumiem neesot runāts, jo tie pēc būtības neko nemainot.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) iespējamos likuma grozījumus ir atzinusi par pārāk ierobežojošiem, pārspīlētiem, kas liegs žurnālistiem iegūt informāciju par aktuāliem un sabiedrību interesējošiem kriminālprocesiem. Tādējādi būs liegtas arī sabiedrības iespējas un tiesības uzzināt par izmeklēšanu tādās patlaban interesi izraisījušās lietās kā traģēdija „Maxima” veikalā Zolitūdē un „Gan Bei” lieta.