Ģirģens norāda, ka šāds kameru tīkls būtu spēcīgs instruments policijas rokās, lai atklātu un novērstu noziegumus.
"Kā rāda pieredze, šādu sistēmu uzstādīšanas vietās būtiski samazinās noziedzīgu nodarījumu skaits," norāda iekšlietu ministrs.
Ministri vienojās, ka tiks veidota darba grupa, lai sagatavotu risinājumus šāda tīkla ieviešanai.
Valsts policijas (VP) preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA sacīja, ka policijai uz ielām izvietots videonovērošanas tīkls nav, bet noziedzības apkarošanā tiek izmantoti privātpersonu, uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldības policijas rīcībā esošie videonovērošanas kameru ieraksti.
Patlaban lielākais noziedzības apkarošanai un kārtības sargāšanai paredzētais videonovērošanas tīkls Latvijā ir Rīgas pašvaldības policijai (RPP). Iestādes pārstāvis Toms Sadovskis aģentūrai LETA pastāstīja, ka patlaban tiešsaistē RPP Videonovērošanas centra rīcībā ir aptuveni 150 kameras, kas izvietotas uz ielām, parkos, tuneļos un tiltiem.
Nepieciešamības gadījumā tiešsaistē var pieslēgties vēl desmitiem citu kameru, kas izvietotas pie Rīgas izglītības iestādēm, norādīja Sadovskis.
Sadovskis apstiprināja, ka RPP rīcībā esošajā videonovērošanas tīklā nav sejas atpazīšanas programmatūra.
Jau ziņots, ka iekšlietu ministrs par nepieciešamību pēc vienota videonovērošanas kameru tīkla izveides īsi paziņoja 11.jūnijā pēc valdības sēdes, kurā atbalstīts Valsts policijas (VP) reorganizācijas plāns. Tobrīd neko plašāk ministrs par šādu ieceri neminēja.
