Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Inita Pauloviča intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka pētījumā redzams – uzlabojas mazākumtautību piederības sajūta valstij. Šogad šādu atbildi sniedza ir 84% aptaujāto, bet pirms diviem gadiem tie bija 67%. Stiprāka kļuvusi arī piederības sajūta savai pilsētai un reģionam.
Tāpat piederības sajūtu parāda ir lepnus ar Latvijas valsti – 59% aptaujāto lepojas vai drīzāk lepojas. 2015.gadā šis rādītājs bija 44%.
Savukārt vidēji 8% nejūtas piederīgi Latvijas sabiedrībai. Rīgā un Latgalē tie ir 10%.
“Kopumā tas rāda, ka iekļaušanās Latvijas sabiedrībā ir diezgan veiksmīga,” pauda Pauloviča.
Tāpat pētījumā vētīts, kāda veidā mainījies vēstures vērtējums: samazinājies to cilvēku īpatsvars, kas padomju laikus vērtē kā ļoti labus un uzlabojies neatkarīgās Latvijas vērtējums.
Savukārt attiecībā uz valsts valodas lietojumu 46% atzina, ka labprāt runā latviski. 2015.gadā šis rādītājs bija par desmit procentpunktiem mazāks. Tomēr aizvien ir liela daļa, kas latviski runā nelabprāt. Kopumā latviešu valodas zināšanas ministrijā vērtē kā augstas: 85% aptaujāto jauniešu un 64% vecāku cilvēku zina valsts valodu, taču ne vienmēr to lieto.
Pētījums arī uzrāda to, ka mazinājusies gatavība aizbraukt no Latvijas – tie pašlaik ir 14%.
“Tādējādi ir vērojama etnisko attiecību uzlabošanās, un mazākumtautību pārstāvji etniskās attiecības vērtē kā labas vai ļoti labas – 48%,” sacīja Pauloviča.
Samazinājies arī to cilvēku skaits, kas padomju laikus uzskata par ļoti labiem, un uzlabojies neatkarīgās Latvijas laiku vērtējums. Kultūras ministrijas pārstāvju ieskatā tas liecina par sekmīgu valsts politiku.
“Valsts kaut ko darījusi gan politikas veidošanā, gan finansējusi dažādus pasākumus, gan arī, es domāju, ka paaudzes sāk mainīties. Tas ir arī paaudžu maiņas rezultāts,” sacīja Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Inita Pauloviča.
“Tas nozīmē, ka mums sabiedrība veidojas daudz saliedētāka, viengabalaināka, un mēs jūtamies vairāk visi kopā Latvijai,” sacīja Pauloviča.
Pētījuma autori gan vērš uzmanību, ka iegūtie rezultāti liecina arī par vairākām būtiskām problēmām.
“Nebūt ne viss arī ir tik ļoti rožaini, jo tomēr mēs redzam, ka ir saglabājusies kritiska attieksme pret NATO, joprojām ne visi ir pārliecināti, ka valsts cenšas veicināt un atbalstīt labas attiecības starp etniskajām grupām,” norādīja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pārstāve Inta Mieriņa.
Pētījumā aptaujāti Latvijā dzīvojoši Latvijas pilsoņi, kuru dzimtā valoda vai tehniskā piederība nav latviešu.
