Iepriekš valsts pētījumu programmu finansēt varēja tikai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Parlamentā apstiprinātie grozījumi aicina nozaru ministrijas izlemt un pasūtīt viņiem pašus nepieciešamākos zinātniskos pētījumus. Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns norāda, ka šādas kārtības nepieciešamība iezīmēta jau pirms pieciem gadiem zinātņu un tehnoloģiju pamatnostādnēs. Tas būtu papildu avots mūžīgi līdzekļu badā esošajam zinātnes budžetam.
Geižāns skaidro, ka grozījumi bijuši nepieciešami, jo tikai pašas nozares zina, kas viņām ir aktuāls.
Tomēr nozaru ministrijām iepriekš minētie grozījumi var būt vienaldzīgi, jo līdz šim tās nav interesējušās par pētījumiem savās nozarēs.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, kurš uztraucas par naudas trūkumu zinātnē, grozījumus atbalsta. Viņš priecājas, ka tas ļautu palielināt Latvijas kopējo zinātniskās darbības finansējumu.
Spārītis gan uzskata, ka pilnīgu brīvību ministrijām nevar ļaut. Pētījumu idejas sākumā būtu jāvērtē Zinātņu akadēmijai vai zinātnieku izraudzītai komisijai.
"Lai projekti būtu uz zinātni vērsti un zinātnisku efektu prognozējoši, lai tie netiktu rakstīti formālā veidā naudas apgūšanai bez rezultāta tautsaimniecībā," skaidro Spārītis.
Zinātņu akadēmijas vadītājs bažījas, vai visām ministrijām makos pietiks naudas arī pētījumiem.
Viņa bažas pastiprina tas, ka ministrijas pagaidām neraujas izsludināt konkursus zinātniskajai izpētei.
Pašlaik naudu šim mērķim ir paredzējušas tikai IZM un Ekonomikas ministrija (EM). IZM 2 miljonus eiro veltīs letonikai un valsts valodas izpētei. EM ir paredzējusi 2 miljonus eiro enerģētikas un tehnoloģiju, inovāciju izpētei.
Interesi par jauno iespēju esot izrādījusi arī Aizsardzības ministrija.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks stāsta, ka jau vasaras beigās varētu izsludināt iepirkumu pētījumiem enerģētikas jomā.
"Pamatmērķis, lai politikas, ar kurām mēs strādājam, būtu informācijā un datos balstītas lielākā mērā, nekā tas ir līdz šim," norāda Patmalnieks.
Savukārt Veselības ministrijas budžetā naudas zinātniskajiem pētījumiem un valsts pētījumu programmai nav. Valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Āris Kasparāns saka, ka naudu vajadzēs lūgt no valsts budžeta.
"Veselības jomā šobrīd pastāv risks, ka bez papildu finansējuma piešķiršanas nākošajos periodos mēs nevarēsim nodrošināt pētījumu veikšanu," atzīst Kasparāns.
Par veselības nozari atbildīgā ministrija lūgusi 1,2 miljonus eiro gadā pētījumiem. Tomēr pagaidām vēl tiekot diskutēts, kas būtu pētāmās jomas.
IZM spriež, ka to, cik aktīvi ministrijas izmantos iespēju pasūtīt viņām aktuālos pētījumus, varēs redzēt, veidojot jaunā gada budžetu.
