Noslēdzot finanšu revīzijas par 2015.gadu, VK secinājusi, ka uzskaites un grāmatvedības jautājumi lielākajā daļā ministriju un centrālo valsts institūciju ir sakārtoti. Šogad VK nav izsniegusi nevienu atzinumu ar iebildi par finanšu pārskatu.
Tādēļ VK pastiprinātu uzmanību šoreiz pārbaudēs pievērsusi līdzekļu izlietojuma atbilstības konkrētam mērķim izvērtēšanai jeb tā saucamajiem atbilstības izvērtējumiem. Tur joprojām konstatēts daudz trūkumu un vairākos miljonos eiro mērāms neefektīvs līdzekļu izlietojums, atzīst VK.
"Valsts ir iemācījusies sakārtot grāmatvedību, taču joprojām daudz nepilnību ir līdzekļu izlietojumā atbilstoši noteiktajam mērķim," norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Bez pārliecības par efektivitāti
Kopumā, izmantojot VK noteikto metodiku, vērtēšanai izvēlēti 40 atbilstības jautājumi 21 revidējamā vienībā. Pārkāpumi vai neatbilstības netika konstatētas mazāk nekā pusē no vērtētajiem pasākumiem – 15 gadījumos VK konstatēja būtiskus pārkāpumus.
Vislielākais skaits gadījumu saistīts ar politikas ieviešanas efektivitāti vai trūkumiem. Tas attiecināms gan uz jaunajām politikām, kuru īstenošana uzsākta nesen, gan uz tādām, kuras tiek īstenotas jau gadiem, bet ir trūcis detalizēta izvērtējuma tam, cik veiksmīgi tiek sasniegti politikā nospraustie mērķi, norāda VK.
Kā norāda valsts kontroliere Krūmiņa, netrūkst arī tādu gadījumu, kur paši politikas mērķi ir pretrunīgi vai neskaidri, tāpēc nemaz nav iespējams runāt par līdzekļu izlietojuma efektivitāti.
Šādos gadījumos nereti vienkārši tiek uzturēts process, maksātas algas, tērēti līdzekļi, bet atdeve no līdzekļiem ir visai apšaubāma, secina VK.
Pie pasākumiem, kuri saistīti ar politikas ieviešanas efektivitāti un kuriem kopumā piešķirtais budžeta finansējums pārsniedz 22 miljonus eiro, uzskatāma fotoradaru darbības nodrošināšana Iekšlietu ministrijā (IeM), izdevumi sertifikācijas pakalpojumiem, lai nodrošinātu autentifikācijas, elektroniskā paraksta un šifrēšanas sertifikātu iekļaušanu personas apliecībā (eID kartē) IeM, ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu realizēšana Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un citi.
"Tas ir situācijā, kad valstij trūkst būtisku līdzekļu dažādu pasākumu finansēšanai. Institūcijas izmanto visas iespējas maksāt gan līgumos neparedzētus maksājumus, gan pretlikumīgus nodokļu maksājumus. Līdere bija Veselības ministrija, kas to bija izdarījusi 0,2 miljonu apmērā," stāsta Krūmiņa.
Latvijas Radio korespondents Edgars Kupčs vēstīja, ka pēdējos gados no valsts budžeta ēnu ekonomikas apkarošanai VID piešķirti gandrīz 50 miljoni eiro. Taču vairāk nekā puse naudas – 32 miljoni eiro – piešķirti muitas punktu sakārtošanai, taču ar to īpaši nesokas. Savukārt 19 miljoni eiro piešķirti piemaksām VID darbiniekiem par darbu ēnu ekonomikas apkarošanā. Taču VK secinājusi, ka šīs iemaksas maksātas visiem – arī tiem darbiniekiem, kas ar ēnu apkarošanu nenodarbojas.
"Daļa naudas ir piešķirta ne tikai tam, kam Ministru kabinets to bija paredzējis. Proti, motivācijai tiem darbiniekiem, kas nodarbojas ar ēnu apkarošanu, bet arī izmaksāta algu izlīdzināšanai un piešķirta tiem darbiniekiem, kas nekādā veidā nav iesaistīti ēnu apkarošanas pasākumos," pauž Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.
VK ieskatā, sabiedrība nevar būt pārliecināta par šiem pasākumiem piešķirtā budžeta finansējuma izlietojuma efektivitāti.
Tāpat VK uzskata, ka nav attaisnojušies miljonu tēriņi e-paraksta ieviešanai, jo tā izmantošana lietotājam pēc tam ir dārga un to lieto tikai pāris procenti no paraksta īpašniekiem. Revidenti arī nav pārliecinājušies, ka mērķi sasniedzis viens miljons eiro, ko valdība un Veselības ministrija iztērēja it kā Eiropas Savienības Padomes prezidentūrai.
Savukārt Iekšlietu ministrija nemākulīgi apsaimniekojusi vairāk nekā 413 000 eiro fotoradaru iegādei. Ieguvēja ir tikai Ceļu satiksmes drošības direkcija kā projekta ieviesēja.
"Pirmkārt, līgumā [par fotoradaru ieviešanu] nav ietverti būtiski nosacījumi, lai varētu izvērtēt šī pasākuma efektivitāti (..)," skaidro Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa, norādot, ka nelietderīgi iztērēts vairāk nekā miljons eiro.
Revidenti arī atklājuši piecu miljonu eiro vērtu valsts nemākulību ostu pārvaldībā, kā arī nav varējuši pārliecināties, vai divarpus miljoni eiro kā atbalsts pirmā mājokļa iegādei tiešām tērēti pirmajam mājoklim. Savukārt par nelikumīgu prēmiju maksāšanu Kultūras ministrijā un bezmaksas medicīnisko pakalpojumu sniegšanu Veselības ministrijas pakļautajam sporta medicīnas centram VK vērsusies Ģenerālprokuratūrā.
Divos gadījumos vērsīsies prokuratorā
Otra problēmu joma ar nozīmīgu finanšu ietekmi nepilna 21 miljona eiro apmērā, kurā VK konstatēja pārkāpumus un neatbilstības, saistīta ar nozīmīgiem trūkumiem iekšējās kontroles pasākumos.
Šādus pārkāpumus VK konstatēja trijos pasākumos - Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei 2015.gadā piešķirtās dotācijas elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp sabiedriskajiem, izlietojums; Veselības ministrijas rīcības atbilstība, nodrošinot rezidentu pienākumu izpildi; un Datu valsts inspekcijai papildus piešķirtā finansējuma izlietojums Tieslietu ministrijā.
Vēršoties pret valsts līdzekļu pretlikumīgu izšķērdēšanu, arī šogad VK griezīsies prokuratūrā ar iesniegumiem, rosinot vērtēt amatpersonu atbildību. Pašlaik ir sagatavoti divi iesniegumi – viens saistībā ar revīzijā Kultūras ministrijā atklāto, ka
Latvijas Nacionālā bibliotēka 2015.gadā ir izmaksājusi prēmijas par darba rezultātiem 2014.gadā 16 darbiniekiem, kuri 2014.gadā šajā iestādē nestrādāja.
"Kultūras ministrijas (KM) rezvīzijā secinājām, ka Nacionālā bibliotēka bija izmaksājusi prēmijas cilvēkiem par darbu 2014. gadā, kuri šajā laikā nemaz nestrādā, un kopumā tie ir 11 000 eiro," skaidro Valsts kontroles pārstāve Inga Vārava.
Otrais saistīts ar revīziju Veselības ministrijā, kurā konstatēts, ka kāds valsts sporta medicīnas centrs neatļauti un pretēji atlīdzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam ir sniedzis bezmaksas medicīniskos pakalpojumus saviem darbiniekiem kopumā 493 gadījumos. "Savukārt Veselības ministrijas revīzijā bija situācija, ka centra darbinieki saņēma veselības aprūpes pakalpojumus par to nemaksājot. Tas izmaksāja 4000 eiro," norāda Vārava.
KM noliedz, ka prēmijas maksātas neesošiem darbiniekiem. Ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš skaidroja, ka viņi sākuši darbu gada beigās un prēmijas saņēmuši pārbaudes laikā. Ministrija gan atzīst, ka tā, iespējams, nevajadzēja darīt, un sola veikt arī pati savu pārbaudi.
"Prēmijas tika maksātas darbiniekiem pēc prezidentūras noslēgšanās, jo darbiniekiem bija jāveic telpu sakārtošana, krājumu pārvietošana. Iespējams, to vajadzēja savādāk risināt. Mēs gaidīsim arī rezultātus, bet neatkarīgi no prokuratūras pārbaudēm mēs kā Kultūras ministrija veiksim dienesta pārbaudi un skaidrosim, kā rīkoties tādās situācijās," sola Voldiņš.
Veselības ministrs vēl neesot iepazinies ar šiem pārmetumiem, tāpēc nevarot komentēt situāciju.
Septiņās iestādēs nopietni pārkāpumi
Veicot finanšu revīzijas, sniegti 26 atzinumi par gada pārskatu. Lai gan 2015.gads ir pirmais pēdējo 10 gadu laikā, kad VK nav sniegusi nevienu atzinumu ar iebildi, septiņām institūcijām tomēr ir akcentēti būtiski tiesību normu pārkāpumi vai neatbilstības.
Savukārt trīs institūcijām – Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), NEPLP, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) – atzinumu par konkrētām neatbilstībām VK sniedz jau trešo gadu pēc kārtas.
Piemēram, IZM konstatēts, ka stipendijas daļai profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu ir izmaksātas, neievērojot Ministru kabineta noteikumu prasības. Revīzijā pārkāpumi konstatēti trijās no pārbaudītajām piecām izglītības iestādēm. Kopējais prettiesiski izmaksāto stipendiju apmērs –104 123 eiro.
Latvijas Radio korespondents Edgars Kupčs vēstīja, ka stipendijas profesionālās izglītības iestādes paredzētas sekmīgākajiem, labākajiem un tiem, kuri aktīvi piedalās sabiedriskajā darbā, taču šī nauda maksāta arī tādiem audzēkņiem, kuri nav īpaši sekmīgi un kuri nepiedalās sabiedriskajā darbā.
"Par atsevišķu institūciju vēlmi, tuvojoties gada noslēgumam, maksimāli izmantot piešķirtos, bet vēl neizlietotos līdzekļus, runājam nebūt ne pirmo gadu. Un tas ir situācijā, kad trūkst naudas valstij būtisku pasākumu finansēšanai.
Tiek maksāti līgumos neparedzēti avansi, apmaksāti pakalpojumi, kas tiks saņemti tikai nākamajā gadā, veikti prettiesiski nodokļu avansa maksājumi," stāsta Krūmiņa.
Līdere minēto maksājumu veikšanā 2015.gadā bijusi Veselības ministrija, izmaksājot 0,2 miljonus eiro. Šī nauda maksāta par darbiem, kas neesot paveikti.
Tomēr pozitīvi vērtējams ir fakts, ka VK revīziju rezultātā nepamatoti veikto maksājumu apmērs ir samazinājies septiņas reizes - no 2,8 miljoniem eiro 2014.gadā uz 0,4 miljoniem eiro 2015.gadā, norāda Krūmiņa.
Līdz ar iepriekš minētajiem pārkāpumiem finanšu revīzijās joprojām tiek konstatēti arī iepirkuma procedūru pārkāpumi, kļūdas atlīdzības aprēķinos, dienesta transporta līdzekļu izmantošanas neatbilstības un citi.
