Vispirms Gunārs Sīpols, tagad arī Ivars Kalada tiesā ir pierādījuši, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, atsakoties izmaksāt atlīdzību par veselībai nodarīto kaitējumu Černobiļas seku likvidēšanā, ja vienlaikus tiek maksāta arī pensija, rīkojas pretrunā ar likumu. Tomēr no Labklājības ministra Ulda Auguļa sacītā izriet, ka ministrijas ieskatā ar to vien nepietiek, lai abus maksājumus līdzīgos gadījumos sāktu maksāt visiem.
Līdz ar to arī turpmāk katram „černobilietim” būs jātiesājas atsevišķi.
„Pagājušajā gadā mēs daudz ar organizācijām esam sēdējuši, esam izdomājuši, kādā veidā tas varētu virzīties, bet tā kā ir tiesas lēmumā, tā droši vien nevar darīt, jo ir divas kategorijas pie dažādiem nosacījumiem, līdz ar to ir uztaisīts vienots un ar tādu arī virzīsimies,” skaidroja Augulis. Proti, šobrīd likums paredz apmēra ziņā atšķirīgas izmaksas tiem „černobiliešiem”, kam invaliditāte piešķirta pirms 2000.gada, un tiem, kam pēc. Tagad sanāk - lai zaudētājos nepaliktu viena grupa, valsts nemaksā arī pārējiem. Kamēr netikšot pieņemti pret visiem vienlīdzīgi noteikumi, ko ministrija jau esot sagatavojusi, nekas nemainīšoties. Bet tālākais esot Saeimas ziņā.
Līdzšinēja amatpersonu retorika liecina, ka atbildību par to, kāpēc jau agrāk jautājums nav sakārtots, neviens uzņemties negrib. Jau iepriekš Labklājības ministrijā stāstīja, ka laicīga likumprojekta pieņemšana bijusi apgrūtināta, jo Finanšu ministrija esot atteikusi papildu budžeta finansējumu, kas būtu nepieciešams atlīdzības izmaksām.
Turpretī Finanšu ministrijā saka, ka esot otrādi. „Valdība nevar veidot budžetu no cipariem, kas nav likumos, tātad, mēs skatāmies, kas ir likumos, sastādām ciparus un tad lemjam,” saka finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”).
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kurā likumprojekts būtu jāskata, savukārt no Labklājības ministrijas šāds projekts nemaz neesot saņemts. Komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) turklāt sacīja, ka tiesas lēmumi apliecina - valstij būtu jārīkojas jau pašreizējā likuma ietvaros. Un to pašu uzsver arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: „Ja ir Augstākās tiesas Senāts reiz lēmis, tad ir skaidrs, ka šāda judikatūra būs visās tiesās, tātad tiesas tērēs līdzekļus un laikus, tiem cilvēkiem tiks bendēti nervi, veselība. Tas ir nihilisms un tā ir necieņa pret šiem cilvēkiem, pateicoties kuriem varbūt ļoti, ļoti daudzi tūkstoši šodien nav radiācijas skarti, viņi mūs izglāba šie cilvēki.”
Arī paši Černobiļas avārijas seku likvidētāji šādu valsts attieksmi vērtē kā cinisku un apsver iespēju vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
