Premjerministre Laimdota Straujuma janvārī bija uzdevusi vairākām ministrijām sagatavot risinājumus Ķemeru sanatorijas glābšanai. Priekšlikumus ir apkopojusi Ekonomikas ministrija, kas vēl gatavo vienoto valdības nostāju, taču jau tagad noprotams, ka nekādus revolucionārus risinājumus Ministru kabinets nepiedāvās. Valsts sanatoriju pirkt neplāno, vien sola atbalstu investoru meklēšanā.
Saņemot Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vēstuli par Ķemeru sanatoriju, Ministru prezidente bija uzdevusi vairākām ministrijām piedāvāt iespējamos problēmas risinājumus un kopīgi sagatavot atbildi, kas ekonomikas ministram jāiesniedz jau uz nākamās otrdienas valdības sēdi. Ministrijas situāciju gan vērtējušas šauri - katra savas nozares ietvaros.
Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Kaspars Lore pastāstīja - Tieslietu ministrija paziņoja, ka Ķemeru problēmas neietilpst tās kompetence, Kultūras ministrija (KM) savukārt vērsa uzmanību uz to, ka objekts nav obligāti jāsaglabā valsts īpašumā, jo valsts resursi ir ierobežoti. Taču KM atbalsta valsts iesaistīšanos, lai atrastu investoru, kā arī nepieciešamību meklēt risinājumus, lai līdz investora atrašanai ēka neaizietu bojā.
Uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem Ķemeru glābšanai cer Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits stāstīja, ka Kultūras ministrijas pārziņā ir programma kultūras mantojuma saglabāšanai, kas vērsta arī uz tūrisma attīstību, un arī pašvaldībai vajadzētu paskatīties, ko var darīt ar šo objektu, jo nepieciešama ne tikai viesnīca - tūrists jau neatbrauc tikai nakšņot.
Tomēr kopumā ministrijām nekādu pārsteidzošu risinājumu neesot. Lore atzīst, ka pēc sākotnējā informācijas apkopojuma šķiet, ka ministrijas neiesaka iegādāties Ķemeru sanatoriju.
Jāsaprot, ka tā ir sabiedrības nauda, un tas izmaksās daudz, un valstij nav plāna, ko darīt ar sanatorijas ēku tālāk, tāpēc primārais būtu atrast iespējamo investoru, kas gatavs iegādāties šo īpašumu un gatavs realizēt konkrētus projektus, ņemot vērā nosacījumus, atzina Lore.
Vai Ķemeru sanatorijai jau drīzumā uzradīsies investors, varētu kļūt skaidrs pēc tās maksātnespējīgās īpašnieces "Ominasis Latvia" administratora rīkotās izsoles, kas paredzēta marta beigās. Administrators Ainars Kreics iepriekš paudis, ka par sanatoriju interesējas investori no Krievijas, Kazahstānas un Azerbaidžānas.
Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis saka, ka dome sanatoriju būs gatava iegādāties par izsoles sākumcenu, ja neviens cits to nebūs gatavs darīt. Tiesa gan, Jūrmalas šī gada budžetā Ķemeru sanatorijas iegādei paredzēti 4,2 miljoni eiro, savukārt izsoles sākumcena varētu būt pieci miljoni.
Jau ziņots, ka Ķemeru sanatorijas liktenis ir neskaidrs, kopš Jūrmalas pilsētas tiesa martā atzina par maksātnespējīgu Ķemeru sanatorijas investoru SIA "Ominasis Latvija" un sanatorijas komplekss nonāca izsolē. Sanatorijas un citu maksātnespējīgās SIA "Ominasis Latvia" nekustamo īpašumu plānoja pārdot izsolē, taču divas izsoles izgāzās, jo tajās nepietiecās neviens pretendents.
Jūrmalas dome plānojusi sanatoriju iegādāties bez izsoles, un kreditori tam arī piekrita, taču dome nespēja saņemt Valsts kases aizņēmumu šim mērķim, jo nebija izpildījusi Finanšu ministrijas prasības, piemēram, novērst riskus, kas saistīti ar bijušā sanatorijas īpašnieka mantinieku tiesībām un interesēm un kreditoru prasījumu neievērošanu.
Ķemeru sanatoriju pirms aptuveni desmit gadiem privatizēja "Ominasis Latvia", taču nespēja tikt galā ar uzņemtajām saistībām un pilnībā atjaunot sanatoriju un atvērt tajā viesnīcu.
