Viņš gan uzsvēra, ka iepriekš, slēdzot cietumus, risinājums ir atrasts - telpas nodotas uzņēmējiem vai pašvaldībai.
Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure stāstīja, ka cietuma infrastruktūra ir morāli un tehniski novecojusi, kā arī to pārbūvēt būtu pārāk dārgi. Samazinoties ieslodzīto skaitam, ir iespējams atrast vietas citos Latvijas cietumos tiem 340 cilvēkiem, kuri sodu izcieta ieslodzījuma vietā Brasā.
Brasas cietumā esot pārāk maz vietas, kā arī nevarot nodrošināt ieslodzītajiem piemērotus apstākļus. Tas rada zaudējumus valstij, jo ieslodzītie var pieprasīt kompensācijas par dzīvi nepiemērotos apstākļos. Pēdējo triju gadu laikā dažādos Latvijas cietumos ieslodzītajiem izmaksāti vairāk nekā 35 000 eiro kompensācijās.
"[Brasas] cietuma ēkas ir būvētas vēl pagājušā gadsimta sākumā - 1905.gadā, protams, ar mērķi izmantot šīs ēkas cietuma vajadzībām. Bet pa šo laiku daudz kas ir mainījies. Šīs telpas diemžēl vairs nav izmantojamas, kaut vai savu īpatnību dēļ, jo tajos nevar ievietot ieslodzītās personas, ja tur nav logu vai tur ir atdaloši koridori, kur mēs nevaram nodrošināt ne pietiekamu ventilāciju, ne pietiekamu dienasgaismas piekļuvi. Un tie ir tie fakti, ko mēs nevaram neņemt vērā, un nevaram arī pārbūvēt," stāstīja Spure.
Tāpat Spure norādīja, ka Brasas cietums bija pārāk tuvu dzīvojamajam rajonam. Tādējādi pilnībā nav iespējams nodrošināt, ka ieslodzītie nesazinās ar krimināliem elementiem ārpusē vai arī nesaņem kādus aizliegtus priekšmetus. Drošības riskus palielina arī darbinieku trūkums cietumā.
"Brasas cietums tomēr ir izvietots ļoti ierobežotā teritorijā, faktiski neļaujot iespēju atkāpties nekādai drošības joslai ap cietuma perimetru un arī iekšpus tā. Faktiski ēkas ir izvietotas turpat vai blakus šim te perimetra nožogojumam, kas rada pastiprinātus riskus ļoti vieglai piekļuvei arī no ārpuses, un cietums šobrīd arī nav drošs no ārpuses," norādīja Spure.
Ieslodzījuma vieta Brasā ir slēgtā tipa cietums, kurā sodus par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu izcieš vīrieši. Cietumu slēgs no 1.aprīļa, tādējādi ietaupot 3,5 miljonus eiro. Cietumu reforma vēl turpināsies, slēdzot vēl citas ieslodzījuma vietas, kuras ir sliktā tehniskā stāvoklī.
Ņemot vērā to, ka pēdējo astoņu gadu laikā uz pusi ir samazinājies ieslodzīto skaits, iespējams cietumus apvienot. Taču mērķa pilnīgai realizācijai vajadzīgi jauni cietumi, norādīja Spure.
"Reformas tiek īstenotas tā kā tās ir plānotas. Mums ir akūta nepieciešama jauna infrastruktūra. Un tad mēs varam tālāk runāt par visas vecās infrastruktūras likvidēšanu," viņa teica.
Par ietaupīto naudu sola modernizēt citus cietumus un ieguldīt jaunā Liepājas cietuma būvniecībā. Tāpat plāno palielināt personāla algas.
Tā kā ieslodzīto skaits cietumos šobrīd ir aptuveni uz pusi mazāks, nekā vēl 2010.gadā, nav lietderīgi uzturēt pustukšās un vecās ēkas. Aizvadīto gadu laikā likvidēti - Pārlielupes, Šķirotavas un Vecumnieku cietumi. Vairāki cietumi apvienoti. Matīsa cietums ar Rīgas Centrālcietumu, bet Daugavpils cietums apvienots ar Grīvas cietumu.
Par ietaupīto naudu modernizēts Valmieras cietums un uzbūvēts Olaines cietuma Atkarīgo centrs. Amatpersonas neslēpj, ka ar Brasas cietuma slēgšanu reformas nebeigsies, tomēr vismaz pagaidām konkrētu nākotnes plānu citu cietumu likvidēšanai nav.
Reformu gaitu gan nesen kritizēja Eiropas Komisija, kas Latvijai pārmet kavēšanos ar jauna cietuma būvniecību. Liepājas cietuma būvniecības sākumu valdība atlikusi līdz 2020.gadam.
