Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un zemnieku savienības izvirzītā) žurnālistiem pastāstīja, ka aicinājusi ģimenes ārstus ceturtdien, 27.jūlijā, plkst.13 tikties Veselības ministrijā, lai pārrunātu “sasāpējušos jautājumus”.
Veselības ministrija ar streikojošiem mediķiem grasās runāt par birokrātijas mazināšanu, jo redz, kā situāciju šajā jomā var uzlabot, arī par finansējuma modeli. Tāpat iecerēts runāt par kvalitātes kritērijiem kapitācijas naudas palielināšanai. Aizvien spēkā ir piedāvājums par 150 eiro pieaugumu.
Ministrija esot gatava diskutēt par piedāvātajiem kvalitātes kritērijiem kapitācijas naudas palielināšanai. Tagad ir paredzēti četri kritēriji, ko varot izpildīt visi ģimenes ārsti. Iecerēts, ka šie kritēriji stātos spēkā no nākamā gada janvāra.
Lai gan streika trešās nedēļas sākumā Ģimenes ārstu asociācija nolēma mainīt streika formu, aicinot kolēģus pieņemt līdz 20 pacientiem dienā, Veselības ministrijā informēja, ka pašlaik turpina strādāt arī dežūrpunkti slimnīcās. Tas tiek darīts, lai būtu pārliecība, ka pacientiem tiek nodrošināta veselības aprūpes pieejamība.
“Ģimenes ārsti ir apņēmušies vidēji savā praksē uzņemt 20 pacientus. Vidēji valstī pie viena ģimenes ārsta dienā iegriežas 19 [pacienti]. Ja vidēji, tad tas varētu būt, ka ar to ir pilnībā pietiekošai. Es pieļauju – ja ir lielas prakses un lielās prakses turpina piedalīties šajā akcijā, tad šeit varētu veidoties [rinda]. Bet tad pacietiem saskaņā ar līgumu ir jāsaņem šis pakalpojums piecu dienu laikā, un šinī gadījumā mēs aicinām pacientu ziņot Nacionālajam veselības dienestam par tām praksēm, kur šis nenotiek. Tādēļ mēs paturam dežūrārstus – ja pacients nevar dabūt recepti tajā dienā, kad viņam ir pieraksts un viņš atnāk un viņam pasaka – nē, tu šodien esi 21.,” sacīja ministrijas valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Daina Mūrmane-Umbraško.
Savukārt attiecībā uz ģimenes ārstu sniegtajiem pakalpojumiem par maksu streika laikā Mūrmane-Umbraško norādīja, ka ar mediķiem slēgtie līgumi neparedz iespēju par maksu sniegt tos pakalpojumus, ko apmaksā valsts. Pretējā gadījumā viņa aicināja pacientus vērsties Veselības inspekcijā.
Pēc ministrijas lūguma Veselības inspekcija ir apsekojusi 178 ģimenes ārstu prakses, secinot, ka 118 no tām protesta akcijā nepiedalās un nodrošina primāro veselības aprūpi pacientiem, bet 23 protesta akcijā piedalās, tomēr sniedz arī valsts apmaksātos pakalpojumus.
Jau ziņots, ka ģimenes ārsti streiku sāka 3.jūlijā, atsakoties sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, izrakstīt darba nespējas lapas un receptes. Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti tam nepiekrita.
Streika otrajā dienā premjers aicināja uz tikšanos Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju un ārstu organizācija atsaucās šim aicinājumam, vienlaikus prasot atzīt šo mediķu akciju par streiku. Valdības un ārstu pārstāvju tikšanās notika streika ceturtajā dienā, un abas puses paziņoja, ka sarunās panākts kompromiss par mediķu prasībām.
Taču vēlāk ģimenes ārsti tomēr attiecās pārtraukt streiku, norādot, ka nav panākta vienošanās par kapitācijas naudas palielināšanu arī atalgojuma sadaļā. Sākotnēji ministrija prasībām nepiekrita un sasauca Stratēģiskās padomes sēdi, pēc kuras piedāvāja kapitācijas naudas palielināšanu sasaistīt ar kvalitātes kritēriju izpildi.
Tomēr streika otrās nedēļas sākumā mediķi paziņoja, ka turpina akciju, mainot tās formu - turpmāk pieņems līdz 20 pacientiem dienā.
