Tāpat paredzēts diskutēt par tā dēvētā «zaļā koridora» funkcionalitāti un iemesliem, kādēļ pacienti pēc skrīninga izmeklējumiem vai pirmajiem simptomiem netiek virzīti ārstēšanas saņemšanai paātrinātā kārtībā.
„Mērķis ir pieaicināt kopā speciālistus – ģimenes ārstus, reģionālo slimnīcu pārstāvjus, Onkoloģiskā centra pārstāvjus, Austrumu slimnīcas vadību, vēžu pacientu organizācijas nolūkā izdiskutēt, kas ir tas par iemeslu, kāpēc mums ķeras ar „zaļo koridoru”, kāpēc ir iespējama tāda situācija, ka ir rindas uz izmeklējumiem, terapijā. Mēs zinām arī gadījumu Austrumu slimnīcā, kad rinda, iespējams, tikusi pārdota. Un mūsu mērķis ir noskaidrot, kādi uzlabojumi sistēmā ir jāievieš, lai tas turpmāk nebūtu iespējams un rinda ritētu raitāk,” stāsta veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).
Ministrs arī ir pārliecināts, ka papildus finansējuma trūkums nedrīkst būt par iemeslu neko uzlabot.
Iepriekš vēstīts par vairāku pacientu stāstiem, kuriem ir ielaista onkoloģiska slimība, jo vēzi neatpazina vai nenovērtēja ārsti. Tāpat arī ceļā uz diagnozi pacientu mēdz kavēt bieži vien mēnešiem garas rindas uz izmeklējumiem.
Ministrija jau solīja pievērst uzmanību risinājumiem, lai vēzi atklātu savlaicīgi. Piemēram, varētu veidot tā dēvētos „zaļos koridorus”, kas ir ātrāks ceļš uz ārstēšanu. Tie attiektos uz skrīninga programmā iesaistītajiem un pacientiem, kuriem ir aizdomas par vēzi, piemēram, jau bijuši izmeklējumi vai citas acīmredzamas pazīmes.
