LIZDA ar IZM nav vienisprātis jautājumā par valsts budžeta mērķdotācijas sadales maiņu – mērķdotācijas plāno pārvirzīt no skolas uz pašvaldību. Arodbiedrība to sasaista ar atkāpšanos no iepriekšējās vienošanās par pedagogu atalgojuma pakāpenisku palielināšanu. Lai arī mērķdotāciju turpmākajos gados paredzēts paaugstināt, no 2023. līdz 2025. gadam neaugs mērķdotācijas apjoms uz vienu izglītojamo. Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzsvēra, ka tas ir pretrunā iepriekš lemtajam un soda pedagogu daļā pašvaldību.
"Mēs tiešām klaji iebilstam tālākai šādas naudas sadales virzībai, kas ir pretrunā ar politiķu iepriekš lemto.
Tas paredz noteiktās pašvaldībās pedagogus sodīt ar mazāku algas pieaugumu, lai kompensētu jaunā modeļa iztrūkumus un nodrošinātu nulle algas pielikumu šajās 16 pašvaldībās," stāstīja Vanaga.
Pēc viņas teiktā, tas ir pretrunā, piemēram, Nacionālās attīstības plāna izglītības attīstības pamatnostādnēm, kas ietvēra arī finansējuma sadales principus ar konkrētu atalgojuma paaugstinājumu līdz pat 2025. gadam.
Neapmierināts ir arī Pierīgas pedagogu pārstāvis. Ādažu vidusskolā jauniem bērniem vietas nav, bet pedagogi pēc zemas algas rindā nestāv. "Ja mums finansējums algām netiek palielināts, vai mums ir jēga būvēt jaunu skolu, zinot, ka algas pedagogiem nebūs konkurētspējīgas un mēs nevarēsim piesaistīt pedagogus," retoriski vaicāja Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa.
Bet skolu sakārtošanas tīkla bonuss esot smieklīgs. Ja pašvaldībā uzdevums veiksmīgi izpildīts, ieguvums varētu būt vien daži tūkstoši, kas jāsadala visām pašvaldības skolām.
"Attiecībā par to niecīgo skolu tīkla sakārtošanas bonusu: 0,5%–1% ir tik simboliski, ka varbūt labāk to tad nemaz nedarīt," komentēja Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. Viņš arī norādīja, ka, piemēram, valsts ģimnāziju papildfinansējuma koeficients tikšot pat samazināts.
Pieejas maiņa varētu nozīmēt arī lielāku slodzi pašvaldību budžetiem. Turklāt viena pieeja visā valstī neder, jo, piemēram, Pierīgas novados skolas ir pārpildītas, kamēr mazākās skolas turpina slēgt, norādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
"Netiek plānots palielināt pedagogu atalgojumu, to pārliekot uz pašvaldību pleciem un pamatojot it kā ar skolu tīkla sakārtošanu.
Rezultātā kas notiek? Kad slēdz skolu, pārsvarā mazo skolu, bērns aiznes līdzi. Kā tad ir mainījies skolu skaits? Tas ir būtiski samazinājies, visvairāk tieši vidusskolas posmā. Savukārt skolēnu skaits praktiski ir nostabilizējies ap 205 000," stāstīja Dundure.
Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces ("Konservatīvie") padomnieks Jānis Ozols, kurš pārstāv to pašu partiju, aizstāvēja jauno modeli, norādot, ka ir jāvirzās prom no mērķdotācijas pielāgošanas zemākajai algas likmei. Tas ļaušot efektīvāk izmantot izglītības nozarē virzīto finansējumu. Pieeja nolūkota kaimiņvalstī Igaunijā. Tur, rēķinot pēc OECD metodikas, uz vienu izglītojamo tērē ap 115 eiro mēnesī, Latvijā virs 150 eiro, taču pedagogu atalgojums Latvijā ir zemāks, klāstīja Ozols.
"Svarīgi ir tas, ka mēs, pēc vienādas metodikas novērtējot, tērējam vidēji par trešdaļu vairāk, bet algas pedagogiem mums ir zemākas. Tādēļ skaidrs, ka tā nauda paliek sistēmā, bet, vienkārši vērtējot, ap 100 miljoniem eiro nav efektīvi izmantoti.
Tādēļ šis dotācijas pārdales mehānisms vērsts uz to, lai sistēmas īpašnieks, kas lielākoties ir pašvaldība, skatītos pēc iespējas efektīvāk uz resursu izmantošanu," stāstīja Ozols.
Jau iepriekš vēstīts, ka pašvaldībām tuvākos trīs gadus būs jānodrošina minimālā atalgojuma likme no līdzekļiem, kas pieejami šobrīd. Ministre iepriekš izteikusies, ka pašvaldībām pietiek naudas, lai nodrošinātu 900 eiro minimālo atalgojumu. Nākamajos gados alga tikšot palielināta, bet papildu līdzekļus pašvaldībām nepiešķirs.
Pēc Ozola teiktā, metodes maiņai dots pārejas periods, tāpēc jau priekšlaikus izdarīt tālejošus secinājumus ir par ātru.
KONTEKSTS:
LIZDA padome nākusi klajā ar vairākām prasībām par darba algas celšanu un slodzes sabalansēšanu, pretējā gadījumā solot septembrī lemt par protesta akcijām. Arodbiedrība prasa pieturēties pie pašlaik spēkā esošā pedagogu darba samaksas grafika, kā arī izstrādāt un apstiprināt grafiku nākamajiem pieciem gadiem, sākot no 2023. gada. Tāpat skolotāju organizācija vēlas panākt darba slodzes sabalansēšanu, nodrošinot ne vairāk par 60% darba laika kontaktstundām un ne mazāk par 40% darba laika pārējo pienākumu izpildei.
LIZDA priekšsēdētāja izteikusies, ka "algas tiks praktiski "iesaldētas" gandrīz visiem pedagogiem uz vairākiem gadiem". Ministre savukārt atbildējusi, ka tie ir meli.
