Panorāma

EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ieradusies Kijivā

Panorāma

Panorāma

Ministrija piedāvā kompromisu plašākam pedagogu lokam

Ministrija streika sarunās skolotājiem piedāvā vēl 12 miljonus no pašvaldību budžetiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākusi klajā ar vēl vienu kompromisa variantu, lai apmierinātu streikot gatavo skolotāju prasības. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) vēl tiksies padomes sēdē 15. septembra vakarā, lai apspriestu piedāvājumu.

Jaunais ministrijas piedāvājums

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") tviterī pavēstīja, ka papildus jau iepriekš piedāvātajiem 56,5 miljoniem eiro no valsts budžeta skolotājiem piedāvās vēl 12 miljonus eiro no pašvaldību budžeta līdzekļiem.

Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja, ka finansiālais segums šai iecerei ir – no tiem 160 miljoniem eiro, ko pašvaldības šajā gadā saņēmušas papildu saviem budžetiem.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) gan pauda sašutumu par Muižnieces izplatīto informāciju, norādot, ka ministre nav konsultējusies ar pašvaldībām.

"Tas ir noticis, nesarunājoties un nekonsultējoties ar pašvaldībām un bez jebkādiem aprēķiniem.

Turklāt tas notiek laikā, kad nav zināms, kur rast finansējumu milzīgajam energoresursu sadārdzinājumam, lai nodrošinātu izglītības iestāžu, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apkuri," paziņojumā medijiem vēsta LPS.

Ministre ievietojusi tabulu no informatīvā ziņojuma, kurā parādīts, ka finansējums neattiektos tikai uz vispārējās izglītības skolotājiem, kā bija plānots iepriekš.

IZM norādīja, ka piedāvājumus aptver visas LIZDA streika pieteikumā minētās pedagogu grupas: pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, ieskaitot speciālās skolas, profesionālajā izglītībā un profesionālās ievirzes izglītībā.

Vienlaikus piedāvājumā palielina apmaksāto stundu skaitu, ko pedagogs velta, gatavojoties nodarbībām.

Paredzēts, ka pirmsskolai pedagoga likme no 2023. gada 1. janvāra tiek celta līdz 1070 eiro, tuvinot to vispārizglītojošo skolu skolotāju vienas stundas samaksai.

Vispārizglītojošās skolās ar 2023. gada 1. septembri tiktu noteikta 65%/35% proporcija par mācību stundām un papildu pienākumiem, vienlaikus pārejot uz 36 stundu slodzi. 2023. gada janvāris līdz augusts ir paredzēts kā pārejas periods, bet mēneša finansējums pedagogu darba samaksai visa gada garumā ir vienāds.

Paredzēts, ka arī profesionālajā un profesionālās ievirzes izglītībā papildu līdzekļi ir paredzēti pedagogu darba samaksas palielināšanai, līdzsvarojot slodzes.

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") žurnālistiem sacīja:

"Mēs piedāvājam naudu, lai uzlabotu pedagogu stāvokli.

Mēs esam no valdības puses ļoti elastīgi. Mēs varam atrisināt ne tikai skolu pedagogiem, bet visiem pedagogiem daļēji atrisināt sasāpējušās problēmas."

Arī Muižniece norādīja: "Mēs ļoti, ļoti ceram, ka pirmdien katrs skolēns, katrs bērns varēs doties uz skolu, katrs vecāks varēs aizvest savus mazos uz bērnudārzu."

Skolotāji tiksies un pārrunās piedāvājumu

LIZDA, kas trešdienas, 14. septembra vakarā paziņoja, ka par spīti IZM piedāvātajam kompromisam tomēr streikos, arī 15. septembra vakarā tiksies padomes sēdē, lai apspriestu jauno IZM piedāvājumu.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga žurnālistiem atzina, ka jaunajā piedāvājumā "saskata zināmas pozitīvas tendences", tomēr atzīmēja, ka joprojām tiek ignorēti interešu izglītības pedagogi. Tajā pašā laikā arī LIZDA vēlētos pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu slodžu sabalansēšanu vismaz tādā apmērā, ka 32 stundas ir kontaktā ar bērniem un astoņas, lai gatavotos darbam. Tas gan paredzētu, ka atbrīvojas daudz vakanču. Ministre slodžu sabalansēšanu piedāvājusi veikt pakāpeniski, ņemot vērā, ka pedagogu pašlaik trūkst.

Vienlaikus joprojām neesot kompromisa saistībā ar vienu no prasībām - darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

"Joprojām nav panākti nekādi kompromisi pirmajā prasībā, un tas ir saistīts ar darba samaksas paaugstināšanas grafiku, ko nosaka spēkā esoša Izglītības likuma norma," norādīja LIZDA vadītāja.

Pēc Vanagas teiktā, LIZDA vēlētos vismaz Ministru kabineta lēmumu par grafiku ar vēstījumu un apņemšanos algas paaugstināt nākotnē, jo skolotājiem esot svarīgi rēķināties ar to, kas viņus sagaida.

"Visskumjākais ir tas, ka netikām laicīgi sadzirdēti. Lēmums par streika procedūras uzsākšanu ir devis rezultātu, jo politiķi ir palikuši dzirdīgāki," uzsvēra Vanaga.

KONTEKSTS:

LIZDA paziņoja par ieceri rīkot skolotāju streiku, paužot neapmierinātību ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās un iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu.

Pēc vairākām sarunām pedagogu streika izlīgšanas komisija noslēdza darbu bez kompromisa, un arodbiedrība iesniegusi oficiālu pieteikumu par beztermiņa streiku no 19. septembra. Tajā plāno piedalīties ap 23 000 izglītības darbinieku. 

Taču nedēļu pirms streika sākuma valdība nāca klajā ar piedāvājumu no 1. janvāra skolotājiem pāriet uz 40 stundu darba nedēļu ar atalgojuma likmi 1200 eiro mēnesī. Tas nozīmēšot 30% algas kāpumu. LIZDA pēc divām tikšanās reizēm ar valdības pārstāvjiem tomēr lēma, ka valdības kompromisu nepieņems un streiks notiks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti