EK skaidroja, ka no ES dabas likumdošanas viedokļa primāri jāskatās tādas “Rail Baltica” trases alternatīvas, kas nešķērso “Natura 2000” teritoriju. Ja tomēr šādas projekta alternatīvas nav iespējamas, tad “Natura 2000” teritoriju ietekmējošas alternatīvu īstenošana pieļaujamas tikai pēc visu ES dabas likumdošanā paredzēto nosacījumu ievērošanas, tai skaitā pierādot, ka nebūs nekādas negatīvas ietekmes.
Ja tomēr Latvijas valdība izvēlētos realizēt C5 alternatīvu, kas šķērso “Natura 2000” teritoriju Vitrupes ielejā, tad EK padziļināti izvērtēs visus dokumentus, lai pārliecinātos, ka “Rail Baltica” projekta īstenošana neatstās negatīvu ietekmi uz dabas teritorijām.
Šāds izvērtējums Eiropas Komisijas pusē varētu prasīt 3- 6 mēnešus, lēš ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena". Taču VARAM pašlaik neesot visas informācijas, kas tādā gadījumā būtu jādod EK, bet pētījuma veikšanai būtu jāgaida pavasaris vai vasara, līdz ar to šis process varētu ieilgt uz gadu.
Turklāt, mainot trases novietojumu, būs nepieciešams EK atzinums ES finansējuma saņemšanai “Rail Baltica” projekta īstenošanai, norāda VARAM.
“Mūsu viedoklis ir, ka šie riski ir pārāk lieli projektam, lai atvērtu diskusiju,” piebilda Ozola.
EK arī norādīja, ka izvērtējums par sociāli ekonomiskajām ietekmēm un trases alternatīvu izvēle ir nacionālā kompetence.
To uzsvēra arī Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. Viņš arī norāda, ka alternatīvais variants skarts piekrastes attīstības potenciālu un ietekmēs daudzus vietējos iedzīvotājus. Viņš norādīja, ka jau šobrīd visa Salacgrīvas pašvaldības teritorija atrodas aizsargājamā dabas teritorijā – Ziemeļbiosfēras rezervātā, tāpēc turpmākā attīstība esot iespējama tikai uz atklātām lauksaimniecības zemēm.
Ziņots, ka Salacgrīvas novada atbalstītais “Rail Baltica” sliežu ceļš C-5 skar par 20 īpašumiem mazāk nekā ministriju un dabas uzraugu atbalstītā B2-2 trase, toties 60 metru platā joslā šķērso aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000”. Lai risinātu situāciju, pašvaldība piedāvā paplašināt dabas liegumu "Natura 2000" savā teritorijā apmaiņā pret vēlamo «Rail Baltic» maršrutu.
Tomēr Satiksmes ministrija arī pēc sarunām ar Salacgrīvas novadu un iedzīvotājiem nolēma izskatīšanai valdībā piedāvāt Salacgrīvai netīkamo variantu. Lai gan valdība akceptēja ministrijas piedāvāto variantu, tomēr uzdeva vēl konsultēties ar Eiropas Komisiju par Salacgrīvai vēlamāko posmu.
“Rail Baltica” projekts paredz savienot visas trīs Baltijas valstis ar modernu Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju. Latvijas teritorijā dzelzceļa līnija būs 263 kilometru garumā.
