LM skaidroja, ka saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu darba devējs šādā ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes. Tas neattiecas uz personām, kuras ir paredzēts nodarbināt bīstamos darbos, kur pastāv augsts nelaimes gadījumu risks pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem (piemēram, darbs augstumā, kravas celtņa vadīšana, darbs ar bīstamām iekārtām utt.).
Taču, ja šādiem darbiniekiem jau ir izsniegta obligātās veselības pārbaudes izziņa, kas būtu jāatjauno, tad viņi var turpināt darbu bez atjaunotās izziņas.
Tad, kad veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana būs atjaunota, veselības pārbaudes būs jāveic ne ilgāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējā vai ārpuskārtas veselības pārbaude ne vēlāk kā viena mēneša laikā no veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atjaunošanas brīža, norādīja ministrijā.
LM arī atzīmēja, ka jaunajam darbiniekam ir pienākums pēc darba devēja pieprasījuma sniegt informāciju darba devējam par savu veselības stāvokli, ja tam būtiska nozīme paredzētā darba veikšanā.
KONTEKSTS:
Pasaulē izplatoties jaunajam koronavīrusam Covid-19, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, slēgtas skolas un citas iestādes, arī ieviesti ierobežojumi uz robežām.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 13. marta līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un arī atcelti pasažieru pārvadājumi un lidojumi. Tāpat daļēji ierobežoti veselības aprūpes pakalpojumi gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs.
Saeima 20. martā steidzamības kārtā divos lasījumos atbalstīja vairākus grozījumus un valdības virzīto likumu Covid-19 izplatības dēļ grūtībās nonākušo uzņēmumu un to darbinieku atbalstam, tostarp dīkstāves pabalstus. Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.
