Ministrija: Neizdevusies aptauja par laulībām papildu resursus nav prasījusi

Labklājības ministrijas (LM) veidoto aptauju par laulību, kas izpelnījās Latvijas Sociologu asociācijas kritiku, politikas veidošanā ministrija neizmantos un arī nepubliskos. Jau vēstīts, ka jaunieši īpaši tika aicināti atbildēt uz jautājumiem par laulību, tās reģistrēšanas šķēršļiem, iespējamiem risinājumiem un riskiem, dzīvojot kopdzīvē bez laulības slēgšanas. Ministrija taisnojas, ka aptauja nekādus papildu resursus neprasīja, tikai ministrijas ierēdņu darbu.

Aptauju par laulību Labklājības ministrija veica tāpēc, ka tāda bija viena no plānotajām aktivitātēm ģimenes politikas pamatnostādnēs un rīcības plānā. Aptaujas jautājumus un atbilžu variantus sagatavoja ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamentā strādājošie, konsultējoties ar kolēģiem citos departamentos.

„Mēs sagatavojām kopā ar nevalstiskajām organizācijām – tādām kā asociācija „Ģimene”, Latvijas ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, „Papardes zieds”, resursu centrs sievietēm „Marta”, Latvijas Sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu biedrība. Mēs nepieaicinājām ekspertus metodoloģijas izstrādei. Aptaujas nepieciešamību paredzēja rīcības plānā uzdotais uzdevums, un jautājumu saturs tika veidots, balstoties uz ikdienas darbā saņemto informāciju par problēmjautājumiem attiecībā uz laulības reģistrēšanu, tiesiskajām sekām, riskiem, ja cilvēki nedzīvo reģistrētās attiecībās,” skaidro Labklājības ministrijas pārstāve Marika Kupče.

Aptauja sākās decembra vidū un noslēdzās janvāra beigās, uz jautājumiem atbildēja ap divarpus tūkstoš cilvēku. Norises laikā aptauja izpelnījās kritiku no Latvijas Sociologu asociācijas.

„Es saprotu pašreizējo situāciju ar valsts iestādēm, ka līdzekļi ir tik, cik ir, un naudas pētījumiem praktiski nav. Betn ja iegūst datus ar nedrošām metodēm, tad tie dati faktiski nav uzticami un tādus labāk nelietot,” saka Sociologu asociācijas vadītāja Baiba Bela.

Viņa arī atgādina aptaujas mērķi, proti, iegūt Latvijas iedzīvotāju un jo sevišķi jauniešu viedokli. Tā kā aptauju bija plānots izmantot politikas veidošanai, tad vajadzētu reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju aptauju, uzsver sociologi.

Tāpat arī aptaujā izmantota pašizlases metode un datu iegūti aptaujā internetā. „Problēma, pirmkārt, ir, ka aptaujā var piedalīties tikai tie, kas izmanto internetu, tikai tie, kurus sasniedz ziņa par šādu aptauju, un, treškārt, tikai tie, kas ir ieinteresēti piedalīties šādā aptaujā. Tātad tie, kas internetu nelieto vai kurus ziņa nesasniedz, viņu viedokļi nekad netiks sasniegti šādā pašizlases aptaujā. Un bija ļoti būtiski trūkumi jautājumu un atbilžu formulējumos. Tur bija divi jautājumi vienā, neiespējami risinājumi piedāvāti,” norāda Bela.

Arī Saeimas Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) norāda, ka politikas veidošanā būtu jāizmanto profesionāļu veikti pētījumi: „Acīmredzot, tādi jautājumi jāuztic pētniekiem, nevis pašas ministrijas darbiniekiem, ja nav tādas kapacitātes un nav īsti tādas izpratnes.”

Par to, kā rīkoties turpmāk, Bela norāda – politikas veidošanā tomēr ir izmantojamas reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju aptaujas, kuras veido jomas profesionāļi.

Saņēmusi no Latvijas Sociologu asociācijas vēstuli uz piecām lapām, Labklājības ministrija nolēma nepubliskot un neizplatīt aptaujas rezultātus.

Situāciju, ka ministrija pati veica aptauju, skaidro labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS): „Mums nauda pētījumiem ir ierobežota – vispār nav. Un svarīgi, lai mēs varam novērot kaut kādas tendences, mums jāveic darbība , ko mēs paši esam spējīgi. Nākotnē visdrīzāk, aptaujas mums būs jāveic, lai varam noskaidrot tendences sabiedrībā. Un ja redzamas kādas tendences, ko gribam pārbaudīt, tad mums jāveic padziļinātāki pētījumi, lai varam precīzāk to izdarīt, izmantojot socioloģiju.”

Dati ministrijā tiks pieņemti zināšanai, stāsta ministrijas pārstāve Marika Kupče: „Mēs neizmantosim šo aptauju, ņemot vērā aizrādījumus rīcības plāna izstrādē, kā tas bija sākumā paredzēts, bet vienkārši pieņemsim zināšanai. Ministrija jaunu aptauju netaisīs. Bet Saeima pieņēmusi lēmumu, ka Pārresoru koordinācijas centrs šogad plāno veikt pētījumu par kopdzīvi. Un tad mēs skatīsimies, kādi būs šī pētījuma rezultāti, un tos tad varētu izmantot tālāk.”

Kā Latvijas Radio noskaidroja Pārresoru koordinācijas centrā, pērnā gada beigās Saeima piešķīra 20 tūkstošus eiro pētījumam par nereģistrēto laulību problemātiku. Mērķis ir saprast iemeslus, kādēļ ir tik liels nereģistrēto laulību skaits un kādi varētu būt risinājumi, lai cilvēki reģistrētu laulību. Martā centrs izsludinās iepirkumu pētījuma veicējiem, un vasarā pētījumam vajadzētu būt gatavam.

Savukārt pērn pētījumu centrs SKDS "Notāru dienās" prezentēja pētījumu par to, kāda ir iedzīvotāju attieksme pret laulības institūciju: kāpēc cilvēki dzīvo kopā nereģistrētās partnerattiecībās, bet nav precējušies. Pārresoru koordinācijas centra pētījums būšot plašāks, ietverot arī ekspertu viedokļus un tiesisko regulējumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti