Pēc tam, kad Jānis Āboliņš, kurš vienpersoniski 20 Lielvārdes gada budžeta vērto parādzīmi, atkāpās no Lielvārdes mēra amata, viņa paraksta tiesības tika anulētas un šķita – nekādu risku, ka šis dokuments patiesi varētu būt pašvaldībai saistošs, nav.
Tomēr nu Finanšu ministrijas pārstāvji ieradās Lielvārdes domē uz ārkārtas sēdi. Uz iespējamām saistībām nākotnē norādījis zvērināts revidents, atsakoties sniegt atzinumu par pašvaldības 2015.gada finanšu pārskatu. Un arī pati Lielvārdes dome bažas izklāstīja pērnā gada pārskatam pievienotā dokumentā, kas iesniegts arī Valsts kasē.
Finanšu ministrijā norāda – tagad šie riski jāmin arī visas valsts finanšu pārskatā. “Šis darījums var radīt būtiskus riskus valsts reputācijai, kredītreitingiem. Ja mēs nesaņemsim dokumentu, nevis mutisku apliecinājumu, bet dokumentu, ka saistības neiestāsies, mēs varam saņemt negatīvu Valsts kontroles atzinumu par valsts un pašvaldību finanšu pārskatu,” skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Jolanta Plūme.
Bažas par iespējamām Lielvārdes domes finanšu saistībām arī liedz pašvaldībai saņemt kredītus ikgadējiem ceļu būves un citiem projektiem, kā arī būt par galvotāju pašvaldības uzņēmumiem.
“Strīdēties tagad, ko rakstīja vai nerakstīja vadības ziņojumā ir... sorry. Labāk pasakiet, ko varam izdarīt, lai jūs rastu pārliecību un ļautu mums kreditēties. – Pirmais, jums pašiem jārod pārliecība. – Nu, tad es paziņoju, ka no šī brīža man ir ļoti liela pārliecība,” saka Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Imants Balodis (“Vienotība”).
Lai gūtu juridiski pamatotu pārliecību, ka par vekseli dēvētais dokuments nav pašvaldībai saistošs, nolemts piesaistīt starptautisku auditoru.
Finanšu ministrija gan norāda – laika izpētei nav vairāk par mēnesi. Tāpēc Lielvārdes domei jāmeklē juridiski korekts ceļš, lai auditoru varētu piesaistīt, neizsludinot iepirkuma konkursu.
“Kāpēc jūs auditorus nepiesaistījāt jau ātrāk? – Ja mums kāds būtu pateicis, ka tas ir jādara, mēs būtu to izdarījuši. Cik man ir zināms, šeit, Latvijā, neviens ar šādu darījumu nebija saskāries,” Balodis.
Dokumenta parakstītājs, Vidzemes partijas biedrs Jānis Āboliņš, lai arī atkāpies no domes priekšsēdētāja amata, vēl joprojām piedalās lēmumu pieņemšanā kā deputāts. Viņš gan bija aicināts mandātu nolikt. “Viņš man ir tiešā tekstā atbildējis – mans darba devējs ir vēlētājs, un tikai vēlētājs mani te ielika un tikai vēlētājs mani var noņemt,” stāsta Balodis.
Āboliņa rīcību šobrīd vērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Ja viņa parakstītajā dokumentā minētos 200 miljonus eiro Lielvārdes domei tomēr nāktos atmaksāt, saglabājot pašvaldības pamatfunkcijas, tas prasītu 197 gadus.
Jau ziņots, ka Āboliņš (Vidzemes partija) pērn 1.decembrī atkāpās no Lielvārdes novada domes vadītāja amata saistībā ar nodomu parakstīt 200 miljonus eiro vērtu vekseli. Āboliņš klusi un vienpersoniski bija nolēmis domes vārdā aizņemties 200 miljonus eiro, kas ir teju 20 reižu vairāk par Lielvārdes viena gada budžetu.
Pāris dienas vēlāk toreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") tiesībsargājošajām iestādēm – Ģenerālprokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) – nosūtīja iesniegumu ar aicinājumu izvērtēt bijušā Lielvārdes mēra rīcību. Reirs uzskata, ka, vienpersoniski parakstot vienošanos par 200 miljonu eiro vērtu aizdevumu ar ārzonas kompāniju, bijušais pašvaldības vadītājs pārkāpis vairākas normatīvo aktu prasības.
KNAB tā sauktajā Lielvārdes vekseļa lietā uzsāka resorisko pārbaudi.
Līdz pagājušā gada 1.decembrim Latvijas pašvaldībām no Valsts kases kopumā ir izsniegti aizdevumi 170 miljonu eiro apmērā.
