Veselības inspekcijas veiktajā mamogrāfijas pakalpojuma kvalitātes pārbaudēs konstatēta virkne problēmu, kas samazina šī pakalpojuma kvalitāti. Veselības ministre Ilze Viņķele no "Attīstībai/Par!” iepazīstināja ar gūtajiem secinājumiem.
"Konstatētas problēmas – viena no tām ir – neatkarīgi no šo iekārtu, kas veic mamogrāfijas izmeklējumu, vecuma, bilde ir nekvalitatīva. [Veselības] inspekcijas atzinums bija, ka ne vienmēr kvalitāte korelē ar iekārtas vecumu, tātad vienkārši nemākam nobildēt uz laba mamogrāfa un nemākam arī to bildi nolasīt. Neprecīzi nolasītās bildes sekas ir – Cilvēkiem [ārstiem] ir atbildības sajūta un viņi labāk pārnodrošinās un pasaka, ka kaut kas ir saskatīts, bet iedomājaties baiso situāciju pacientes pusē no brīža kamēr nokonstatē un tiek skaidrībā," skaidro Viņķele.
Tādēļ šobrīd tiek strādāts pie mamogrāfijas pakalpojuma uzlabošanas. "Kā jau noteikts prasībās, kad nolasa mamogrāfijas rezultātu, tad ir jābūt diviem speciālistiem skatījumā. Izkristalizējās problēma, ka sistēmā neparādās vai ir šie abi speciālisti vai nav. Tad šobrīd ir ieviesti divi kodi un šis ir novērsts un līdz ar to iespēja, ka šo prasību neievēros, ir samazināta. Nākamais – tās ir apmācības un ar Eiropas fondu palīdzību mums jau šobrīd ir bijis vieslektors radiologiem, kas ir apmācījis vairāk nekā 100 speciālistus un šobrīd ir plānotas tālākās apmācības ārpus Latvijas, kur apmācīs mūsu speciālistus, kas pēc tam brauks atpakaļ un mācīs pārējos. Ir domāts arī par to, ka ir nepieciešams pāriet uz vienotu principu, kā aprakstīt šīs mamogrāfijas un mēs ļoti ceram, ka pēc šīm apmācībām visi vienādi aprakstīs mamogrāfijas rezultātus," par ieplānoto stāsta Veselības ministrijas veselības aprūpes departamenta direktora vietas izpildītāja Antra Valdmane.
Paredzēts, ka speciālisti varētu doties mācīties uz Rietumeiropu – uz Nīderlandi, jo tur piedāvātā pakalpojuma sistēma esot tāda uz kādu vēlās tiekties arī Latvija. Radiologu asociācijas valdes locekle, radioloģe Ilze Enģele Latvijas Radio skaidroja, ka piedaloties mamogrāfijas pakalpojuma izvērtēšanā patiesi galvenās problēmas konstatētas attēla uzņemšanas kvalitātē. Ir plašas iespējas pakalpojumu uzlabot, tostarp svarīgi skrīninga programmu vadīt vienai iestādei.
"Ir jābūt skrīninga koordinācijas un uzraudzības institūcijai. Šobrīd ir tā, ka ir NVD, kas izsūta vēstules un SPKC, kas apkopo datus, bet būtu jāinvestē resursi programmas organizēšanā. Būtu jāuzlabo skrīninga pakalpojuma kvalitātes kontrole, uzraudzība, lai prasības, kas ir nepieciešamas skrīninga programmas īstenošanai, tiktu arī īstenotas," norāda Enģele.
Plānā ietilpst arī pārskatīt uzaicinājuma vēstuļu saturu un dizainu, lai tas neizskatītos kā, citēju, veselības ministri Ilzi Viņķeli – „namu pārvaldnieka izsūtītais ūdens rēķins” citāta beigas. Tā pat viņa uzsvēra, ka ir jāsaprot, kāds dizains varētu piesaistīt sievietes un, ja izrādītos, ka vēstules ir jādrukā, piemēram, uz rozā papīra ar ziediem, tad tādas tās arī tiktu veidotas. Tāpat nozīmīgi izvērtēt mamogrāfijas pakalpojuma sniedzējus, jo, kā norādīja Viņķele – nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu pie speciālista, kas veic vien pāris mamogrāfijas gadā, proti ir jādomā par mazāku pakalpojumu sniedzēju skaitu, kuri sniedz šo pakalpojumu intensīvāk.
