Stingrākus noteikumus bērnu adopcijai uz ārzemēm pieņēma, jo nereti bērni tiek pāradoptēti, kā arī pašmāju tiesībsargājošās iestādes nespēj pārliecināties par to, vai bērns ārzemēs ir drošībā.
Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija) Latvijas Radio norādīja uz pastāvējušo problēmu – kad bērns nav vajadzīgs, viņu kā priekšmetu ievieto sludinājuma lapās pāradopcijai.
Viņa sacīja: "Šīs pāradopciju mājaslapas ir pieejamas internetā, un Amerikā tā ir regulāra prakse. Ja mēs netiekam galā, mēs dodam tālāk. Manuprāt, tas nav pareizi. Es negribu teikt, ka visas ārvalstu adopcijas ir bijušas sliktas vai ir sliktas, bet šajā gadījumā mēs spēlējam krievu ruleti ar saviem bērniem."
Pēdējo 16 gadu laikā uz ārzemēm adoptēti vairāk nekā 1800 Latvijas bērnu, kas pārsvarā dodas uz ASV. Pērn uz ārvalstīm adoptēja 27 bērnus, bet Latvijā adoptēja krietni vairāk – 117.
Pēc jaunajiem grozījumiem uz ASV adoptēt nevarēs, bet likumprojekts neizslēdz iespēju valstīm noslēgt divpusējos līgumus.
Likuma grozījumi sakārto tiesiskos jautājumus, un valsts uzņemas lielāku lomu, izvērtējot, vai bērniem ārzemēs tiks nodrošināta ģimeniska vide, skaidroja Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja Aurika Zīvere.
"Bieži vien tā saikne ar bērnu vēl paliek. Un, ja tu zini, ka tur nav kaut kas kārtībā, tad nav tādu tiesisku mehānismu, lai iejauktos citas valsts normatīvajā regulējumā, piemēram, prasītu adopcijas atcelšanu vai aizgādības tiesību pārtraukšanu, vai bērnu izņemšanu no ģimenes, ja tur ir konstatēti kaut kādi slikti apstākļi," viņa norādīja.
Turpmāk bērna dzīvei ārvalstīs sekos līdzi līdz pat viņa pilngadības sasniegšanai līdzšinējo divu gadu vietā.
Bērnus nodod adopcijai uz ārzemēm, ja mītnes zemē nevar nodrošināt audzināšanu ģimeniskā vidē. Taču nereti bērnus izņem no ģimenēm, jo ārvalstnieki ir ieinteresēti adoptēt bērnus, kas nav dzīvojuši institūcijās.
Formāli SOS bērnu ciemati skaitās kā institūcijas, taču realitātē bērni tur dzīvo ģimeniskā vidē. Ikvienam bērnam ir svarīgi, ka viņu pēc iespējas mazāk pārvietotu no vienas ģimenes uz citu, norādīja SOS bērnu ciematu asociācijas vadītāja Ilze Paleja.
Viņa skaidroja: "Tomēr ir svarīgi balstīties uz to, ko bērns jau ir piedzīvojis, un uz to pierādāmo attiecību vēsturi, kas bērnam ir. Pirms neilga laika tika uzsākts adopcijas process pieciem bērniem uz Ameriku. Šobrīd bāriņtiesa jau ir pieņēmusi lēmumu, ka no šiem pieciem bērniem divi mazākie paliek Amerikā, bet trīs lielākie atgriežas atpakaļ. Viņi ir kategoriski pret adopciju, nav apmierināti par ģimeni un arī par vidi. Viņi vēlas atgriezties atpakaļ mājās, jo uzskata SOS ģimeni par savu ģimeni."
Tāpat ir bijuši arī labi piemēri, kur bērnu adoptē ģimene ASV un spēj izārstēt Latvijā neārstējamu slimību.
Bet kopumā SOS bērnu ciematu asociācija atbalsta izmaiņas likumā, jo tās ir vērstas bērnu labākajās interesēs.
Likuma grozījumi stāsies spēkā nākamā gada jūlijā.
Biedrība: Adopcija nedrīkst būt loterija
Arī biedrība "Azote" iestājas par jaunajiem grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Biedrība jautājumu par bērnu adopciju uz ārzemēm aktualizējusi jau vismaz desmit gadus, saskatot vairākas problēmas. "Azotes" pārstāve Inese Fecere-Antipina norādīja, ka adopcija nedrīkst būt loterija, kur bērnam varētu paveikties vai nepaveikties.
Viņa sacīja: "Mūsu iebildumi bija par to, kas notiek ar bērniem, kad viņi nonāk ārzemēs. Arī par to, ka ne vienmēr viņi tiek adoptēti pēc viņu gribas. Ļoti bieži tas ir pret viņu gribu. Ļoti bieži viņi tiek adoptēti no apstākļiem, kur viņiem jau tiek nodrošināta dzīve ģimeniskā vidē."
Fecere-Antipina pastāstīja par nesenāko piemēru viņas pieredzē: "Man pazīstama audžuģimene ASV ik pa laikam sastop bērnus, kas ir adoptēti no Latvijas. Bija viens gadījums, kur tika adoptēti divi bērni, es saprotu, ka vecumā līdz 12 gadiem, jo tas, par ko viņi runā, ka adopcija bijusi pret viņu gribu. Neviens viņiem nebija prasījis, vai viņi grib uz Ameriku. Šobrīd tas rezultāts ir tāds, ka viens no bērniem ir izdarījis pašnāvību, savukārt otrs bērns ir ļoti dziļā depresijā."
Vaicāta, kā vērtē grozījumus likumā, Fecere-Antipina atzina, ka ļoti pozitīvi.
Viņa skaidroja, ka izmaiņas likumā neaizliedz adopciju uz ārzemēm, par ko ļoti daudziem ir bijušas bažas.
"Mēs vienmēr pieļaujam iespējamību, ka varbūt ir kāds gadījums, kad tas tiešām ir bērna interesēs," teica "Azotes" pārstāve.
Otrkārt, tie nostiprina tiesisko aizsardzību bērnam, viņa norādīja, paskaidrojot, ka ar ārvalstu adopciju lielākās problēmas ir bijušas ar to, ka pēc būtības tā ir privāta adopcija. "Pieņemsim, bērni, kas tiek adoptēti uz Ameriku, viņus neuzņem ASV. Vienkārši Amerikas pilsoņi adoptē šos bērnus. Tā kā viņiem nav nekādas uzraudzības, neviens neseko līdzi, kas notiek ar šo bērnu. ASV ir bēdīgi slavena ar pāradopcijām – melno tirgu. Pirms aptuveni gada mēs atradām piecus bērnus [no Latvijas], kurus varēja internetā redzēt izliktus, ka viņiem tiek meklēta cita ģimene," sacīja Fecere-Antipina.
Viņa arī pastāstīja: "2018. gadā tika veikti grozījumi likumā, kas izslēdza iespēju dot bērnus adopcijā uz ārzemēm no audžuģimenēm, jo līdz tam tas daudz notika. Tas arī radīja to situāciju tādu, ka sākās shēmošana. Bija bāriņtiesas, kas vēlējās nodot bērnus uz ārvalstīm no audžuģimenēm vai audžuģimenes, kas bija šādā veidā pieradušas strādāt. Tad tie bērni tika ievietoti institūcijā, lai pēc tam viņus varētu nodot uz ārvalstīm, kas, protams, ka nav bērna interesēs. Ja nebūtu šīs shēmošanas, ja adopcija būtu notikusi tikai no bērnunamiem – neviens nebūtu šo jautājumu aktualizējis un mums tā situācija nebūtu mainījusies.""
KONTEKSTS:
No nākamā gada 1. jūlija bez vecāku gādības palikušos Latvijas bērnus vairs nevarēs adoptēt uz ASV. Arī attiecībā uz citām pasaules valstīm ieviesti stingrāki nosacījumi par bērnu adopciju. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā.
