Ministrija atbalsta LU ieceri konsolidēt 30 studiju programmas

Latvijas Universitāte (LU) iecerējusi 30 studiju programmas apvienot ar citām, tādējādi tās konsolidējot. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un Augstākās izglītības padomē šādu universitātes redzējumu atbalsta.

Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdienā” Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks pastāstīja, ka pašlaik LU kopumā ir 130 studiju programmas, bet iecerēts 30 no tām apvienot. Tas varētu pārsvarā skart izglītības zinātnes un sociālās zinātnes programmas. Šāds lēmums tiks pieņems pirms akreditācijas laika, un šo procesu sāks jau tagad.

Kā iemeslu šādām pārmaiņām rektors skaidroja to, ka pašlaik dažās programmās ir relatīvi mazs studentu skaits un programmu saturs daudzās pārklājas. Turklāt studenta iegūstamās kvalifikācijas esot pārāk šauras, lai absolventiem būtu labas perspektīvas darba tirgū.

Tāpēc iecerēts virkni programmu apvienot, dodot iespēju studējošajiem iegūt plašāku kvalifikāciju. Muižnieks pārliecināts, ka tas nāks par labu pašiem studentiem. Savukārt specializācijai studentiem varētu būt iespēja izvēlēties specifiskos kursus.

Atbalstu šādai iecerei pauž gan Izglītības un zinātnes ministrijā, gan Augstākās izglītības padomē.

Latvijā augstskolās pašlaik ir pārāk liels nelielu programmu skaits: tās ir gan pārāk specifiskas, gan maz studentu tajās, norāda IZM valsts sekretāra vietniece Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Kopumā tendence ir līdzīga – aizvien lielāka studiju programmu specifikācija.

Turklāt manāms, ka augstskolās, kur ir vairāk valsts budžeta apmaksātu studiju vietu, tur ir lielāka sadrumstalotība. Tāpēc IZM aicināja vairāk budžeta programmas konsolidēt.

Kiopa gan norādīja, ka ir arī labi piemēri - kā Vidzemes Augstskola, kur ar nelieliem līdzekļiem veido optimālu piedāvājumu.

Tāpat IZM pārstāve apliecināja, ka no programmu konsolidācijas ieguvēji būs paši studenti - viņiem varēs nodrošināt vairāk labu pasniedzēju un citus resursus. Savukārt, taujāta par individuālās attieksmes mazināšanos, Kiopa norādīja -  tas ir vairāk darba organizācijas jautājums.

To, ka programmām vajadzētu būt ar lielāku studējošo skaitu, atzīst arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra. Īpaši tas attiecas uz programmām izglītības un sociālajās zinātnēs. Turklāt pārlieku lielas programmas apgrūtinot pētniecisko procesu, jo mācību spēkiem kontaktstundas neatstāj laiku pētniecībai. Un tas pašlaik esot viens no kritiskākajiem jautājumiem augstskolās, norāda Vētra.

Savukārt aizvien jaunu un specifisku programmu radīšanu gan ministrijas, gan Augstākās izglītības padomes pārstāvji dēvē par mārketinga triku, lai piesaistītu vairāk studējošo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti