Latvija nav vienīgā valsts, kas cīnās ar ārstu trūku reģionos, norāda ministrijā. Kā problēmas sistēmisko risinājumu VM pārstāve min speciālistu koncentrēšanos tikai lielākajās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā. „Lai arī kā pacientam to negribēsies, bet viņiem visdrīzāk līdz tiem [speciālistiem] būs jābrauc,” atzina Mūrmane-Umbraško. Savukārt ģimenes ārstiem jābūt pietiekami pieejamam.
Ar mērķi piesaistīt reģionu slimnīcām jaunos ārstus valdība pirms diviem gadiem par 30% pacēla algas rezidentiem, kas izvēlas daļu rezidentūras iziet ārpus Rīgas. Ministrijā atzīst, ka līdz šim nav liels šo universitāšu īpatsvars, kas izvēlējušies vairāk šīs studijas realizēt ārpus Rīgas, tomēr rezultāti vēl esot gaidāmi.
„Mēs cerējām, ka vairāk rezidentu izvēlēsies savas studijas realizēt ārpus Rīgas, līdz ar to vairāk piesaistīsies tām vietām un paliks. Es nevarētu teikt, ka jāmet plinte krūmos, jo pagājuši ir tikai divi gadi un rezidentūrā cilvēki tomēr nemācās divus gadus. Un īstie rezultāti vēl būtu nedaudz jāpagaida,” skaidroja Mūrmane-Umbraško.
Tomēr, kā vēsta Latvijas Radio, slimnīcu un rezidentūras programmu vadītāji vērš uzmanību - jaunajiem mediķiem ārpus Rīgas svarīga ir ne tikai alga, bet arī infrastruktūra, piemēram, dzīvesvieta un bērnudārzs. To komentējot, VM pārstāve norāda uz pašvaldībām, kurām būtu jārisina šis jautājums. „Nav tā, ka to jautājumu nevar atrisināt, jautājums vairāk par pašvaldību iespējām, droši vien arī finansiālajām, un vēlmi to darīt,” pārliecināta Mūrmane-Umbraško. Kā pozitīvu piemēru viņa minēja Liepāju, kur jaunajiem ārstiem tika piedāvātas dzīvesvietas.
Savukārt skeptiski ministrijas valsts sekretāra vietniece vērtē ideju par obligāto sadali. „Tomēr nav laiks, kad mēs varam likt cilvēkam kaut kur braukt atstrādāt nosacīto laiku. Jo tad šī sistēma būtu jāpiemēro visiem pārējiem studējošiem, jo par valsts budžetu nemācās tikai ārsti, mācās arī juristi, ekonomisti.”
