Tiesa, divām no koalīcijas partijām – “Vienotībai” un Nacionālajai apvienībai – ir pretenzijas pret likumprojekta pašreizējo redakciju, jo, lai arī faktiski ir ieviests apdrošināšanas princips, tomēr līdz galam tas nav izrunāts.
Proti, likumprojekts runāts par apdrošināšanu, bet nav teikts, kā tiks gūts finansējums.
Iebildumi ir arī Finanšu ministrijai un ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (Zaļo un Zemnieku savienība). “Šis likums runā par divām lietām: veselības finansējuma nodrošināšanu un daļēji - finansējuma pārvaldību. Bet, ja mēs patiešām gribam sasniegt šī likumprojekta mērķi – mēs motivējam visu sabiedrību solidārā veselības sistēmas finansēšanā un godīgāku nodokļu nomaksu -, tad likumprojektā būtu jārunā arī par veselības apdrošināšanu. Proti, ko cilvēks saņems pretī un kā strādā viss mehānisms,” norāda Reizniece-Ozola.
Šobrīd ir panākta vienošanās, ka apdrošināšanas principu izstrādās līdz nākamā gada beigām. Latvijas Radio žurnāliste Madara Fridrihsone norāda, ka tas nozīmē, pastāv liela varbūtība, ka likumprojekts tiek atstāts nākamajai valdībai un parlamentam. Patlaban nav pat skaidrs, cik cilvēkiem būs jāizdara sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši jaunajam likumprojektam.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” gan apgalvoja, ka likumprojekts tādā redakcijā kādā to pirmdien akceptēja valdības komiteja, ir būtiski sakropļots. “Galvenā atbildība par tādu nodevību ir jāuzņemas Ministru prezidentam (..) Viņš personīgi ir atbildīgs par to, ka valdības komitejas lēmums nesaskan ar to, ko vienojās Trīspusējā sadarbības padomes sēdē,” pauda Keris. Tādējādi nevar būt runas par ilgtermiņa politiku attiecībā uz veselības aprūpi, kurā būtu paredzēta pakāpeniska atalgojuma palielināšana mediķiem.
Sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns gan norāda, ka veselības aprūpes nozares finansējumu jāskata kontekstā ar nākamā gada valsts budžetu. Patlaban, viņaprāt, nav bažu par to, ka valdība būtu mainījusi savu nostāju.
Veselības ministrija plāno, ka likums stāsies spēkā 2018.gadā un paredzēs finansējuma pieaugumu veselības aprūpes jomai, lai tas 2020.gadā sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta. Finansējuma pieaugums nākamgad nevar būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro, 2019.gadā - 372,1 miljoniem eiro un 2020.gadā - 442 miljoniem eiro, ziņoja aģentūra LETA.
Finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 117,3 miljoniem eiro 2018.gadā, 185,5 miljoniem eiro 2019.gadā un 253,5 miljoniem eiro 2020.gadā.
Likumprojektā ierakstīts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta, kā arī veselības aprūpes pakalpojumi, lai ārstētu saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, un šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
Lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, iedzīvotājam jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Likumprojektā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kas nākamgad nodokļu nemaksātājiem būs jāveic 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā - jau līdz 5%.
