Būtiskākie reformu plāna punkti, ko veselības aprūpes sistēmas efektivitātes uzlabošanai piedāvā atbildīgā VM, ir: jāpalielina finansējums veselības nozarei - primāri speciālistu atalgojumam, jāveic ministrijas padotības iestāžu reorganizācija un jādefinē robežas, ciktāl pašvaldībām jāiesaistās veselības aprūpes nodrošināšanā.
Veselības nozarē samilzušas vairākas problēmas, un tās ir tieši saistītas ar nepietiekamo valsts finansējumu. Plānots definēt, cik pacientu jābūt vienā ģimenes ārsta praksē. 1500 pacienti vienam ģimenes ārstam, pēc ministres domām, ļauj saglabāt pieredzi, bet arī veltīt laiku pacientam.
Atsevišķu uzsvaru savā ziņojumā atbildīgā ministrija liek uz cilvēkresursu problēmām, stāstīja veselības ministre Anda Čakša.
Naudas trūkums ir iemesls tādām problēmām kā ārstu emigrācija, cilvēkresursu trūkums nozarē kopumā, atšķirīga pakalpojumu kvalitāte pilsētās un reģionos un vēl citām, ko ministrija iecerējusi novērst.
"Mums ir atruna par to, ka mums būs darba grupa, kas līdz septembra vidum tātad vētīs detalizētāk ģimenes ārstu lomu, arī iespējamo finansēšanas kārtību un sadarbību ar pašvaldībām, kas ir tikpat neskaidri. Ir skaidrs, ka reformu ziņojumā ir nodefinēta, ja mēs tā varam teikt - "ideālā ģimenes ārsta prakse"," klāstīja ministre.
Pēc viņas teiktā, reformu plānā uzsvars likts uz pienācīga atalgojuma nodrošināšanu mediķiem, ņemot vērā arī to, ka ārsta nopelnītais Latvijā būtiski atšķiras no tā, cik daudz mediķi nopelna citās valstīs, tostarp kaimiņvalstīs. Ministre iecerējusi, ka mediķu atalgojums varētu pieaugt līdz ar vidējo atalgojumu valstī.
"Kamēr nebūs atalgojuma, mēs nevaram tēlot, ka viss ir kārtībā. Nodokļu reformas ietvarā jau šis papildu finansējums, kas nāk, tas iezīmējas atalgojumam, jā, ir šī diskusija, vai ir piesaistīts tautsaimniecībai vai ne. Es teiktu, mums šobrīd reformas ziņojumā ir uzstādīti mērķi, ko mēs gribam sasniegt trīs, piecu, septiņu gadu laikā. Tādēļ ir sasaiste ar vidējo tautsaimniecībā, lai parādītu, kādiem soļiem atalgojumam ir jāpieaug veselības aprūpes sistēmā," klāstīja ministre.
Lai gan trūkstot konkrētu aprēķinu, cik daudz un kā ministrija tērēs papildus pieprasīto finansējumu tuvākajiem trim gadiem, Finanšu ministrija arī konceptuāli atbalsta reformas tālāku virzību valdībā.
Reforma paredz 2020.gadā novirzīt veselības aprūpei 4 procentus no iekšzemes kopprodukta, lai gan jau tagad aprēķini liecina, ka vajadzētu vairāk. Finanšu ministra Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka naudu visām vajadzībām nevarēs atļauties, bet arī 4 procenti ir būtisks pieaugums.
Rīgas Stradiņa universitātes rektors un ārsts Jānis Gardovskis iecerētās pārmaiņas atbalsta, bet ir daudz piesardzīgāks.
“Es nezinu, vai šis atalgojuma pieaugums nodrošinās to veiksmes stāstu, bet katrā gadījumā tas ir solījums nozarei, ka kaut kas būs un ka tas atalgojums pieaugs, jo tā situācija, skatoties no praktiskās medicīnas puses, ir diezgan dramatiska,” pauda ārsts.
“Būtībā, ja mums nebūs cilvēku, kas strādās sistēmā, tad viss pārējais, ko mēs te runājām, būs tukši vārdi un nekas nerealizēsies,” sacīja Gardovskis.
Vēl atsevišķi ministrija vēlas pārskatīt slimnīcu kartējumu. Pašlaik Latvijā esot 42 slimnīcas, kuru piedāvāto pakalpojumu kvalitāte mēdz atšķirties. Veselības ministrija iecerējusi veidot astoņas sadarbības teritorijas, kurās atrastos augstākās kvalitātes slimnīcas un turp dotos arī ātrā palīdzība. Tāpat paredzēts veselības aprūpes organizēšanā iesaistīt pašvaldības, kuras atbildētu par veselības aprūpi mājas apstākļos, par ko pašlaik atbild Nacionālais veselības dienests. Pašvaldības bažījas par administratīvo slogu.
Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte norādīja, ka, “nododot šīs funkcijas, nav skaidri saprotams tas finansēšanas mehānisms, kā tad finansējums sekos uz pašvaldībām”.
“Papildus tomēr jāvērš uzmanība uz to, ka veselības joma ir reglamentēta. Līdz ar to šeit ir noteiktas vienotas prasības visiem pakalpojumu sniedzējiem, jābūt reģistrācijai un tā tālāk,” piebilda pašvaldību pārstāve.
Ar Pašvaldību savienību ministrijai vēl paredzētas atsevišķas diskusijas.
Tikmēr ļoti laba ziņa ir vēža pacientiem. Beidzot arī Latvijā inovatīvos jeb jaunās paaudzes medikamentus apmaksās valsts.
“Lai varētu ārstēt metastāzes, lai saudzīgu ķīmijterapiju dotu, iestrādāts šajā plānā, ka 14 miljoni eiro būs inovatīviem medikamentiem, ar norādi – onkoloģiskiem pacientiem, bet mūs dara bažīgus, vai piešķirs?” atzina Onkoloģiskās alianses vadītāja Irina Jaunuma.
Jau ziņots, ka veselības ministre šā gada pavasarī pieteica apjomīgas reformas veselības aprūpē. Plāns pēc tā prezentēšanas nodots izvērtēšanai sabiedrībai un ministrijām. Reformu paredzēts sākt nākamgad - gaidāmas pārmaiņas slimnīcu darbā, veidojot reģionālo slimnīcu un atbalsta slimnīcu apvienības, iecerēts ieviest ģimenes ārstu kopprakses un vienotas elektroniskas pacientu rindas pie speciālistiem.
